25. Abavas policijas bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942-1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas | Partizānu apkarošana Ukrainā |
| Komandieri | |
| Komandieri | Kārlis Plikausis |
25. Abavas policijas bataljons (vācu: 25. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada 7. februārī ar iekļaušanu 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā.[1]
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
25. Abavas policijas bataljonu saformēja pulkvežleitnants Kārlis Plikausis 1942. gada 6. martā Liepājā no Kurzemes apgabala brīvprātīgajiem, izveidošanas brīdī tajā bija 15 virsnieki, 62 instruktori un 389 kareivji, vadošais sastāvs bija šāds:
Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Kārlis Plikausis
- 1. rotas komandieris — virsleitnants Zemgals
- 2. rotas komandieris — virsleitnants Jaunliniņš
- 3. rotas komandieris — virsleitnants Aluts
Bataljonam izsniedza Latvijas armijas formas tērpus un dienesta pakāpes, arī apmācības tika veiktas pēc Latvijas armijas reglamenta. 1942. gada jūnija beigās bataljons saņēma rīkojumu izbūvēt nocietinājuma pozīcijas no Liepājas ezera ziemeļu gala līdz Redāna fortam. Jūnija pēdējās dienās pienāca pavēle 1. jūlijā būt gataviem izbraukšanai uz Korosteņu Ukrainā.[1]
Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc vairāku dienu brauciena bataljons sasniedza Korosteņu, kur tajā pašā dienā saņēma pavēli novietoties tuvējā Ovruču pilsētā. Šeit bataljons uzsāka apmācības, taču tās nācās pārtraukt, jo, ievērojamās partizānu aktivitātes dēļ, bataljons tika norīkots sardžu dienestā un partizānu apkarošanā šajā rajonā; dažas vienības bija izkliedētas par 130-160 km attālu cita no citas. Šo uzdevumu izpildes laikā partizāni latviešu karavīrus iesauca par "zaļajiem velniem" - formas tērpu zaļās krāsas dēļ. 1943. gada 5. maijā Abavas bataljonam pievienoja 17. Vidzemes bataljonu, pēc pievienošanas bataljons vadošais sastāvs bija šāds:
Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Kārlis Plikausis
- 1. rotas komandieris — kapteinis Pūce
- 2. rotas komandieris — virsleitnants Līdums
- 3. rotas komandieris — kapteinis Gūtmanis
Lielākās un mazākās sadursmēs ar partizānu spēkiem bataljons pavadīja laiku līdz 1943. gada 24. decembrim, kad saņēma 2 nedēļu atvaļinājumu un caur Brestu un Viļņu atgriezās Latvijas teritorijā, kur novietojās Rīgā.
1944. gada 7. februārī bataljons tika iekļauts 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā II bataljons.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]