266-E. Rēzeknes policijas bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942-1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas | Jaunkareivju un instruktoru apmācība |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Osvalds Meija Alfons Skrauja Oskars Tiltiņš Andrejs Tauriņš Kārlis Gerbers |
266-E. Rēzeknes policijas bataljons (vācu: 266-E. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza Posendorfā, Vācijā ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 19. oktobra beigās.[1]
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
266-E. Rēzeknes policijas bataljonu kā 16-E. rezerves un apmācību bataljonu visām latviešu vienībām saformēja pulkvežleitnants Osvalds Meija 1942. gada 21. martā Rīgā, bataljona sākotnējā vadības struktūra bija šāda:
Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Osvalds Meija
- 1. rotas komandieris - kapteinis Erihs Ezernieks
- 2. rotas komandieris - kapteinis Rūdolfs Jenkēvičs
- 3. rotas komandieris - virsleitnants Kārlis Kronis
- ložmetēju rotas komandieris - kapteinis Eduards Pērkonis
1942. gada 18. maijā bataljonu pārdēvēja par 266-E. bataljonu, kā arī saformēja pirmo veselības atgūšanas rotu, 1943. gada februārī izveidoja vēl vienu šādu rotu. 1942. gada 1. jūlijā bataljonam pievienoja arī leitnanta Bandera izveidoto pūtēju orķestri.[1]
Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visā savas pastāvēšanas laikā 266-E. bataljons tika izmantots kā rezerves vienība pārējo policijas bataljonu vajadzībām. 1942. gada 1. augustā 1. un 2. rotu nosūtīja uz Minsku, kur no 2. rotas kodola tika izveidots 271. Valmieras bataljons. 13. augustā bataljonu pārcēla uz Bolderāju, kur 14. augustā par komandieri iecēla kapteini Alfonu Skrauju, viņu amatā 9. februārī nomainīja kapteinis Oskars Tiltiņš.
Visā kara gaitā 266-E. bataljonā kopsummā dienējuši ap 3000 latviešu karavīru, kas skaidrojams ar augsto kadru maiņas tempu un tā funkciju kā rezerves vienībai. 1942. gada augusta beigās 2 bataljona rotas atradās rezervē partizānu apkarošanas operācijā Sumpffieber. 1943. gada 4. augustā bataljonā bija 76 virsnieki, 307 instruktori un 779 kareivji. Ierindas mācība notika pēc latviski tulkota vācu reglamenta, taču iespēju robežās tika izmantotas Latvijas armijas uniformas.
1944. gada 3. oktobrī pienāca pavēle pamest Latviju un 5. oktobra plkst. 20 bataljons ar kuģi devās uz Dancigu, to sasniedzot 7. oktobrī. Līdz 13. oktobrim bataljons tika izmantots kartupeļu novākšanas darbos Dameravas muižā. Bija paredzēts 13. oktobra naktī doties uz Sofienvaldi, kur bataljonu iekļautu 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā, taču nezināmu iemeslu dēļ tas nenotika un bataljons palika Sofienvaldē līdz oktobra beigām.
1944. gada oktobra beigās bataljonu iekļāva 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā.[1]