27. marts

27. marts ir gada 86. diena pēc Gregora kalendāra (87. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 279 dienas.

Satura rādītājs

1329. — Pāvests Jānis XXII bullā "In agro dominico" ("Dieva laukos") nolādēja Meistara Ekharta darbus kā ķecerīgus.
1513. — Huans Ponss de Leons (Juan Ponce de León) atklāja Floridas pussalu.
1625. — Čārlzs I kļuva par Skotijas, Īrijas un Anglijas karali.
1854. — Krimas karš: Apvienotā Karaliste pieteica karu Krievijai.
1918. — Besarābija pievienojās Rumānijai.
1941. — Dienvidslāvijā tika gāzta profašistiskā valdība.
1945. — Otrais Pasaules karš:
- vācieši palaida pēdējās A4 (V-2) raķetes uz Londonu;
- Argentīna pieteica karu Vācijai un Japānai.
1958. — Ņikita Hruščovs kļuva par PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāju, nomainot Nikolaju Bulgaņinu.
1968. — aviokatastrofā gāja bojā pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins.
1969. — palaista NASA zonde Mariner 7.
1980. — Ziemeļjūrā sabruka Norvēģijas naftas platforma Alexander Kielland; bojā gāja 123 no 212 platformas darbiniekiem.
1991. — Somijā veikts pasaulē pirmais GSM sistēmas mobilā telefona zvans.
1993. — Dzjans Dzemiņs kļuva par Ķīnas Tautas Republikas prezidentu.
1994. — pirmo lidojumu veica Eiropas iznīcinātājlidmašīnas Eurofighter 2000 Typhoon prototips.
2007.:
- par Mjanmas (Birmas) galvaspilsētu oficiāli kļuva Nepjido.
- Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja 1997. gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

1676. — Ferencs II Rākoci (II. Rákóczi Ferenc), ungāru sacelšanās līderis (miris 1735.)
1809. — barons Osmāns (baron Haussmann), franču pilsētplānotājs (miris 1891.)
1845. — Vilhelms Rentgens (Wilhelm Röntgen), vācu fiziķis (miris 1923.)
1847. — Oto Vallahs (Otto Wallach), vācu ķīmiķis (miris 1931.)
1927. — Mstislavs Rostropovičs (Мстислав Ростропович), krievu čellists un diriģents (miris 2007.)
1940. — Sandro Munari, Itālijas autosportists
1941. — Ivans Gašparovičs (Ivan Gašparovič), Slovākijas prezidents
1961. — Valērijs Kargins, Latvijas baņķieris
1962. — Kristofs Langens (Christoph Langen), Vācijas bobslejists
1963. — Kventins Tarantīno (Quentin Jerome Tarantino), ASV kinorežisors, aktieris
1970. — Meraija Kerija (Mariah Carey), ASV mūziķe un aktrise
1971. — Deivids Kulthārds (David Marshall Coulthard), skotu autosportists
1974.:
- Dmitrijs Jemecs (Дмитрий Александрович Емец), krievu fantastikas rakstnieks
- Gaiska Mendjeta (Gaizka Mendieta Zabala), basku futbolists
1975. — Fērgija (Steisija Fergusone; Stacey "Fergie" Ferguson), ASV dziedātāja
1983. — Vasīlijs Košečkins (Василий Кошечкин), krievu hokejists

1462. — Vasilijs II Tumšais (Василий II Тёмный), Maskavas lielkņazs (dzimis 1415.)
1916. — Kārlis Mīlenbahs, latviešu valodnieks, pedagogs (dzimis 1853.)
1968. — Jurijs Gagarins (Юрий Алексеевич Гагарин), padomju kosmonauts (dzimis 1934.)
2002. — Billijs Vailders (Billy Wilder), ASV kinorežisors (dzimis 1906.)
2006. — Staņislavs Lems (Stanisław Lem), poļu zinātniskās fantastikas rakstnieks, filozofs (dzimis 1921.)
2008. — Žans Marī Balestrs (Jean-Marie Balestre), FIA un FISA eksprezidents (dzimis 1921.)
2009. — Arnolds Meri (Arnold Meri), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1919.)
2010. — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921.)