271. Aizputes policijas bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942-1943 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Baltkrievijā Sardžu dienests |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Jānis Baltakmenis Aleksandrs Tomass Verners Ādamsons Alberts Kleinbergs |
271. Aizputes policijas bataljons (vācu: 271. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza 1943. gada 15. jūlijā ar pievienošanu 278. Dobeles policijas bataljonam.[1]
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
271. Aizputes policijas bataljonu 1942. gada 9. jūnijā Liepājā saformēja pulkvežleitnants Jānis Baltakmenis no Kurzemes apriņķa brīvprātīgajiem bijušajiem Latvijas armijas karavīriem, taču sakarā ar nesaskaņām ar bataljonam piedalītajiem vācu virsniekiem radās problēmas ar bataljona komandiera amatu, jo tie pastāvēja uz latviešu virsnieku pielīdzināšanai instruktoriem. Komandiera amatu īslaicīgi ieņēma trīs dažādi virsnieki līdz beidzot par komandieri nostabilizējās pulkvežleitnants Alberts Kleinbergs. Pēc izveidošanas bataljonā bija 20 virsnieki, 66 instruktori un 369 kareivji un tā vadošais sastāvs bija šāds:
Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Alberts Kleinbergs
- 1. rotas komandieris - virsleitnants Alfrēds Salmiņš
- 2. rotas komandieris - virsleitnants Otto Umurs
- 3. rotas komandieris - kapteinis-leitnants Verners Ādamsons.[1]
Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
11. septembrī bataljonu pārcēla uz Alūksni ienaidnieka izpletņlēcēju un partizānu apkarošanai, šos uzdevumus bataljons pildīja līdz 22. decembrim, kad tika pārcelts uz Gulbeni, tur kā 4. rotu tam pievienoja 7. sevišķo uzdevumu rotu kapteiņa Lindberga vadībā.
1943. gada 23. janvārī bataljonu pārdēvēja par 279. Aizputes bataljonu un 31. janvārī pienāca pavēle gatavoties Latvijas robežas pāriešanai pie Zilupes, robežas nodrošināšanai pret partizāniem. Zilupē bataljons ieradās 3. februārī, bet drīza saņēma pavēli doties uz Indras rajonu lai iztīrītu Rosicas apkārtni. Pēc šī uzdevuma veikšanas bataljons tika piesaistīts partizānu apkarošanas operācijas "Ziemas burvība" (vācu: Winterzauber) vai vienkārši "Osvejas akcijas" īstenošanā Baltkrievijas teritorijā.
Operācijas "Winterzauber" ietvaros bataljons Osvejas apkaimē pulkveža Knehta grupā darbojās līdz marta beigām, regulāri iesaistoties sadursmēs ar lielākiem vai mazākiem ienaidnieka spēkiem. Zināms, ka 271. bataljons bez SD vienību līdzdalības 24. februārī nodedzināja Narubku sādžu, kā arī kopā ar SD vīriem likvidēja Ostrovas, Petino un Sukoli sādžas. Kopumā gāja bojā 3904 partizāni vai par to atbalstīšanu aizdomās turēties vietējie iedzīvotāji.[2] Aprīļa sākumā 271. Aizputes bataljonu pārcēla uz Latvijas robežu, Šķaunes rajonu, kur tas nodarbojās ar partizānu apkarošanas un robežapsardzības uzdevumiem. Bija novērojams, ka Baltkrievijas pusē cīņas starp vācu un partizānu spēkiem saasinājās uz rudzu novākšanas laiku, abām pusēm cenšoties iegūt ražas krājumu.
1943. gada 15. jūlijā 271. Aizputes policijas bataljonu pievienoja 278. Dobeles bataljonam.[1]