271. Valmieras policijas bataljons

Vikipēdijas lapa
271. Valmieras policijas bataljons
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1943-1944
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
VI SS korpuss
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Partizānu apkarošana Baltkrievijā
Kaujas Vidzemes augstienē
Kaujas Kurzemes cietoksnī
Komandieri
Komandieri Jānis Avotiņš
Jānis Birzulis

271. Valmieras policijas bataljons (vācu: 271. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza Kurzemes cietoksnī ar iekļaušanu 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 43. ieroču SS grenadieru pulkā 1944. gada 19. oktobrī.[1]

Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

271. Valmieras policijas bataljonu saformēja kapteinis Jānis Avotiņš 1943. gada 15. janvārī Hanševicē, Baltkrievijā no sevis komandētās 266-E. Rēzeknes bataljona 1. rotas, kā arī kadriem no 271. Aizputes bataljona, sastāvā izveidošanas brīdī bija 11 virsnieki, 73 instruktori un 432 kareivji.[1]

Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc izveides bataljons tika izmantots partizānu apkarošanai un sardžu pienākumiem Sluckas-Minskas rajonā, tostarp izpelnoties augstākstāvošo vācu virsnieku atzinību - 1943. gada 23. decembrī 11 bataljona vīri tika apbalvoti ar Dzelzs krustu, 1944. gada 10. februārī šo apbalvojumu izpelnījās vēl 5 bataljona karavīri. Lai arī leģiona ģenerālinspektors Rūdolfs Bangerskis pieprasīja bataljona atgriešanos Latvijas teritorijā jau 1943. gada 28. decembrī, bataljons turpināja dienestu Baltkrievijā un atgriezās tikai 1944. gada 14. jūlijā, novietojoties Bolderājā.

12./13. augusta naktī divas bataljona rotas izbrauca uz Siguldas-Cēsu dzelzceļa apsardzību, to vietā bataljonam pievienoja 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulka IV bataljonu 4. rotu - iepriekš tā sastāvēja 276. Kuldīgas bataljonā. 13. augustā arī pārējais bataljons jaunieceltā komandiera pulkvežleitnanta Jāņa Birzuļa vadībā devās uz Vidzemi, kur piedalījās atvaires kaujās Apes-Cēsu-Siguldas rajonā. Pēc šīm kaujām bataljons VI SS korpusa sastāvā atkāpās uz Kurzemi, kur piedalījās pirmā Kurzemes cietokšņa lieluzbrukuma atvairīšanā 15. oktobrī.

Pēc šīs kaujas 271. Valmieras bataljonu 19. oktobrī ieskaitīja 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 43. ieroču SS grenadieru pulkā.[1]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nejaukt ar 271. Aizputes policijas bataljonu, kas arī vāciski pazīstams kā 271. Schutzmannschaft Bataillon.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 164. lpp.