2 Palāda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
2 Palāda  Pallas symbol.svg
PallasHST2007.jpg
Atklāšana
Atklājējs/i Heinrihs Vilhelms Olberss
Atklāšanas datums 1802. gada 28. marts
Orbitālie parametri[1][1]
Epoha 2010. gada 23. jūlijā
Afēlijs 3.412 AU (510.4 Gm)
Perihēlijs 2.132 AU (318.9 Gm)
Lielā pusass (rādiuss) 2.772 AU (414.7 Gm)
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0.231
Apriņķošanas periods 4.62 a (1685.87 d)
Vidējais apriņķošanas ātrums 17.65 km/s
Vidējā anomālija 96.15°
Uzlecošā mezgla garums 173.12°
Perihēlija arguments 310.15°
Fiziskie parametri
Dimensijas 582×556×500±18 km[2]
544 km (vidējais)[1]
Masa (2.11±0.26)×1020 kg[3]
Vidējais blīvums ≈2.8 g/cm³[2]
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas ≈0.18 m/s²
Otrais kosmiskais ātrums ≈0.32 km/s
Rotācijas periods 0.325 55 d
(7.8132 h)[4]
Albedo 0.159[5]
Temperatūra ≈164 K
max: ≈265 K (-8 °C)
Redzamais spožums 6.49[6] līdz 10.65
Absolūtais spožums 4.13[5]
Leņķiskais diametrs 0.629"[7] līdz 0.171"

Palāda, oficiāli 2 Palāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Tā vidējais diametrs ir aptuveni 544 kilometri un masa — aptuveni 2,11×1020 kg. To 1802. gada 28. martā atklāja vācu astronoms Heinrihs Vilhelms Matiass Olberss (Heinrich Wilhelm Matthias Olbers), šis ir otrs atklātais asteroīds pēc Cereras. Olberss nodēvēja to grieķu dievietes Atēnas vārdā. Tas aizņem 7% no kopējās asteroīdu joslas masas.[8]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 JPL Small-Body Database Browser: 2 Pallas. Atjaunināts: 2009-09-12.
  2. 2,0 2,1 Schmidt, B. E., et al.; Thomas; Bauer; Li; McFadden; Mutchler; Parker; Rivkin et al. (2008). "Hubble takes a look at Pallas: Shape, size, and surface" (PDF). 39th Lunar and Planetary Science Conference (Lunar and Planetary Science XXXIX). Held March 10–14, 2008, in League City, Texas. 1391: 2502. Bibcode 2008LPI....39.2502S. Arhivēts no oriģināla 4 October 2008. Atjaunināts: 2008-08-24.
  3. Baer, James; Steven R. Chesley (2008). "Astrometric masses of 21 asteroids, and an integrated asteroid ephemeris" (PDF). Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy (Springer Science+Business Media B.V. 2007) 100 (2008): 27–42. Bibcode 2008CeMDA.100...27B. doi:10.1007/s10569-007-9103-8. Atjaunināts: 2008-11-11.
  4. Harris, A. W.; Warner, B. D.; Pravec, P.; Eds. (2006). Asteroid Lightcurve Derived Data. EAR-A-5-DDR-Derived-Lightcurve-V8.0.. NASA Planetary Data System. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-01-28. Atjaunināts: 2007-03-15.
  5. 5,0 5,1 Tedesco, E. F.; Noah, P. V.; Noah, M.; Price, S. D. (2004). IRAS Minor Planet Survey. IRAS-A-FPA-3-RDR-IMPS-V6.0.. NASA Planetary Data System. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-11. Atjaunināts: 2007-03-15.
  6. Menzel, Donald H.; Pasachoff, Jay M. (1983). A Field Guide to the Stars and Planets (2nd izd.). Boston, MA: Houghton Mifflin. 391. lpp. ISBN 0-395-34835-8.
  7. Calculated with JPL Horizons for 1608-Feb-15
  8. Pitjeva, E. V. (2005). "High-Precision Ephemerides of Planets—EPM and Determination of Some Astronomical Constants" (PDF). Solar System Research 39 (3): 176. Bibcode 2005SoSyR..39..176P. doi:10.1007/s11208-005-0033-2.