4D BIM

Vikipēdijas lapa

4D BIM ir akronīms 4D būvju informācijas modelēšanai un termins, ko plaši izmanto CAD industrijā, lai aprakstītu viedu 3D CAD (3D dizains izmantojot datoru) komponentu savienošanu ar laiku vai grafiku saistītu informāciju.[1] Terminu 4D ir domāts attiecināt uz ceturto dimensiju: laiku, t. i. 4D ir 3D plus grafiks (laiks).[2]

4D modeļā uzbūve atļauj vairākiem būvprojekta dalībniekiem (no arhitektiem, dizaineriem, līgumslēdzējiem līdz īpašniekiem), vizualizēt visu projekta realizācijas procesu notikumu sērijā un parādīt būvniecības darba progresu projektā īstenošanas laikā.[3][4][5] Šai BIM centriskai pieejai projektu menedžmenta tehnikām ir augsts potenciāls uzlabot projekta organizāciju un īstenot būvniecības projektus jebkurā izmērā un sarežģītības pakāpē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998.gadā, Sers Džons Egans viņa ziņojumā Pārdomājot būvniecību[6] argumentēja, ka noteikti principi un organizācijas tehnikas varētu veiksmīgi pāriet no citām industrijām kā ražošanas uz projekta īstenošanas procesu būvindustrijā. Egana ziņojumu var citēt "Tehnoloģija kā palīgrīks":

"Viens aspekts, kurā mēs zinām, ka jaunās tehnoloģijas kalpo kā ļoti noderīgs palīgrīks ir būvju un to komponentu dizains, un projekta informācijas apmaiņa projekta dalībnieku vidū. Ir iespējams gūt lielus panākumus zaudējumu un pārstrādes samazināšanas ziņā, izmantojot modernas CAD tehnoloģijas, lai veidotu prototipus ēkām un ātri apmainītos ar informāciju par izmaiņām projektā. Pārstrādei ir jānotiek datorā, nevis būvniecības laukumā."

4D BIM pievieno jaunu dimensiju (laiku) 3D CAD vai solid modelēšanai; tā ļauj notikumu secībai tikt attēlotai vizuāli uz laika līnijas, kas papildināta ar 3d modeli (attīstot tradicionālo ganta grafiku, ko bieži izmanto projekta menedžmentā.[7][8][9][10][11][12][13][14] Būvniecības secība var tikt pārskatīta kā problēmu virkne 4D BIM, ļaujot lietotājiem izpētīt opcijas, pārvaldīt risinājumus un optimizēt rezultātus. Tas veicina būvniecības produktu attīstību, sadarbību un atklātu projekta īstenošanu, partnerattiecības ar piegādes uzņēmumiem un komponentu aizsardzību, un ir saskaņā ar Egana vīziju: "patstāvīgi uzlabojumi tiks panākti izmantojot paņēmienus zudumu samazināšanai un vērtības palielināšanai klientam."

Kā attīstīts būvniecības menedžmenta paņēmiens, tas tiek aizvien vairāk izmantots darbā pie liela mēroga projektiem.[15][16][17] Piemēram, tā tiek izmantota tādu objektu būvniecībā kā augstceltnes, tilti, šosejas, tuneļi, universitātes vai slimnīcu komplekss, luksus rezidences, dzīvojamie un infrastruktūras objekti kā tiesu nami, pieņemšanas sistēmas, hidroelektrostacijas, kalnrūpniecības un industriāla rakstura celtnes. 4D BIM tradicionāli tika izmantots lielāka rakstura un dārgākos projektos dēļ ar to saistītām izmaksām, bet mūsdienu tehnoloģijas parada šo procesu pieejamu nespeciālistiem vai lai veicinātu ražošanu.[18][19][20][21][22]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «4D BIM or Simulation-Based Modeling». structuremag.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. maijā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  2. ↑ «ASHRAE Introduction to BIM, 4D and 5D». cadsoft-consult.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  3. ↑ «NIBS BIM Initiatives». wbdg.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2016. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē.
  4. ↑ «Interactive 4D-CAD by Kathleen McKinney, Jennifer Kim, Martin Fischer, Craig Howard». stanford.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. augustā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2010. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ «Introduction to 4D Research by Martin Fischer». stanford.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. novembrī. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2016. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ Egan, J. (1998) Rethinking Construction: Report of the Construction Task Force, London: HMSO. (Copy of report available on Constructing Excellence website: report Arhivēts 2011. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.. Accessed: 8 September 2014.)
  7. ↑ «GSA Web Site». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. novembrī. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2009. gada 12. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  8. ↑ «4D BIM: The Evolution of Construction Scheduling». Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  9. ↑ «4D BIM Modeling: Improve Cost, Scheduling and Coordination of Building Project». architecturalevangelist.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2014. gada 30. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  10. ↑ «Rethinking Construction – 10 years on?». construction-student.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. martā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  11. ↑ «Towards 5D CAD — Dynamic Cost and Resource Planning for Specialist Contractors by William O’Brien». asce.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. janvārī. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2013. gada 12. janvārī, at Archive.is
  12. ↑ «4D construction simulation». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  13. ↑ «A case study on constructing 3D / 4D BIM models from 2D drawings and paper-based documents using a school building project by S L Fan, S C Kang, S H Hsieh, Y H Chen, C H Wu, J R Juang». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. janvārī. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2013. gada 4. janvārī, at Archive.is
  14. ↑ «Building Information Modeling (BIM) Guidelines and Standards for Architects, Engineers, and Contractors». Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  15. ↑ «Trends of 4D CAD applications for construction planning by David Heesom and Lamine Mahdjoubi». psu.edu. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  16. ↑ «Using 4D CAD and Immersive Virtual Environments to Improve Construction Planning by Sai Yerrapathruni, John I. Messner, Anthony J. Baratta and Michael J. Horman». psu.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  17. ↑ «4D CAD Application Examples and Directions for Development in Civil Engineering Projects by Joong-Min Kwak, Gwang-Yeol Choi, Nam-Jin Park, Hwa-Jin Seo and Leen-Seok Kang». ipedr.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  18. ↑ «4D BIM from Vico website». vicosoftware.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs. Arhivēts 2016. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  19. ↑ «Management Pracitices in Construction by Mohammad kasirossafar». ci-asce.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  20. ↑ 4d CAD and Visualization in Construction: Developments and Applications by Raja R. A. Issa, Ian Flood, William J. O'Brien. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  21. ↑ BIM Handbook: A Guide to Building Information Modeling for Owners, Managers, Designers, Engineers, and Contractors by Chuck Eastman, Charles M. Eastman, Paul Teicholz, Rafael Sacks. Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
  22. ↑ «Modeling & Simulation-Based Data Engineering: Introducing Pragmatics into Ontologies for Net-Centric Information Exchange by Bernard P. Zeigler (Author), Phillip E. Hammonds (Author)». Skatīts: 2012. gada 29. maijs.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=4D_BIM&oldid=4001418"