5. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Krievijā Kaujas Daugavpils rajonā Rīgas aizsardzības kaujas Kaujas Kurzemes cietoksnī |
| Komandieri | |
| Komandieri | Jānis Zvaigzne |
5. Latviešu SS-robežapsardzības pulks (vācu: Lettisches SS-Grenzschutz Regiment 5) bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar 1944. gada oktobrī ar tā iekļaušanu 106. grenadieru pulkā[1].
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar SS ģenerāļa Jekelna 1944. gada janvāra pavēli 5. robežapsardzības pulku 1944. gada februāra vidū Kuldīgā sāka formēt pulkvežleitnants Jānis Zvaigzne. 15. aprīlī pulkā bija 2000 vīru, to skaitā 40 virsnieki, kas nav uzskatāms par pilnu sastāvu, taču tas tāpat tika uz Polijas-Krievijas pierobežu partizānu apkarošanas uzdevumos[1].
Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pulku nosūtīja uz Zahaču staciju bijušās Polijas-Krievijas pierobežā un norīkoja partizānu apkarošanas uzdevumos, turpināja ierasties papildinājumi un līdz 1944. gada 1. jūlijam pulka sastāvs bija pieaudzis līdz 46 virsniekiem, 255 instruktoriem un 2884 kareivjiem.
Jūnija beigās pulku iesaistīja frontes uzdevumos, no 29. jūnija līdz 4. jūlijam to novietojot 20 km garā frontes iecirkni gar Dzisnas upi Vitebskas rajonā no Hermanovičiem līdz Daugavai pie Dzisnas, kur jau 30. jūnijā pulks saskārās ar ienaidnieka kājnieku un tanku vienībām. 4. jūlijā, atkāpjoties uz Latvijas robežām, pulks pie Vetrīno tika negaidīti iesaistīts frontes pārrāvuma likvidēšanā, ciešot smagus zaudējumus ienaidnieka aviācijas un tanku pārsvara priekšā, pulka vīri bija spiesti bēgt; 6. jūlijā Krāslavā sapulcējās ap 20 virsnieki un 600 instruktori un kareivji.
7. jūlijā pulks atlikušos vīrus iesaistīja steigā saformētajā Jekelna kaujas grupā un 9. jūlijā pārvietoja uz Medumiem no Daugavpils rajonā, ar uzdevumu ieņemt pozīcijās Zarasu rajonā. Pulka apbruņojums bija vājš: 10 patšautenes, 2 ložmetēji, 4 granātmetēji un 4 prettanku lielgabali bez munīcijas. Sakarā ar pēkšņo II korpusa frontes pārrāvumu, pulkam pavēlēja gājiena kārtībā caur Ilūksti, Daudzevu un Jaunjelgavu doties atpūtā uz Rīgu, kur tas ieradās 5. augustā[1].
Rīgā pulks jau drīz pēc ierašanās tika iekļauts SS pulkveža Dr. Krukenberga kaujas grupā, beidzot atbilstoši apgādāts un iesaistīts Rīgas aizstāvības kaujās, ieņemot pozīcijas pie Bigauņciema pret ienaidnieka tanku ķīli, kas virzījās uz Tukumu. Kaujas grupā pulks atradās kopā ar 1. sevišķo uzdevumu bataljonu kapteiņa Meiera vadībā - no Salaspils koncentrācijas nometnes ieslodzītajiem saformētu soda vienību, kaujas grupu izformējot to iekļāva 5. robežapsardzības pulka sastāvā. 1944. gada 28. augustā pulks nonāca VI SS korpusa pakļautībā un atkāpās uz Kurzemes cietoksni.
1944. gada novembra vidū 5. robežapsardzības pulks tika apvienots ar 2. robežapsardzības pulku, izveidojot 106. grenadieru pulku. Nelielu daļu kaujai nederīgo vīru rotas apmērā iekļāva kapteiņa Kļaviņa būvbataljonā[2].