52 Eiropa

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Eiropa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Eiropa
Eiropa redzama zem E simbola, pa kreisi
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Hermanis Goldšmits
Atklāšanas datums 1858. gada 4. februārī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (52) Europa
Citi nosaukumi [1] 1948 LA
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 3,428 AU [1]
Perihēlijs 2,7612659 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 3,0944389 AU [1]
Ekscentricitāte 0,1076683 [1]
Apriņķojuma periods 5,44 a [1]
Slīpums 7,48311°[1]
Uzlecošā mezgla garums 128,72822°[1]
Pericentra arguments 344,31787°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 302,5 km [2]
315 ± 7 km[3]
Ģeometriskais albedo 0,0578[2]
Asteroīdu spektru tipi C
Redzamais spožums 12,16 [4]
Absolūtais spožums 6,31 H [1]

Eiropa, arī 52 Eiropa ir asteroīds ar diametru apmēram 315 ± 7 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā, pieder C tipa asteroīdiem.

Asteroīdu atklāja 1858. gada 4. februārī astronoms Hermanis Goldšmits (Hermann Goldschmidt) no sava balkona Parīzē. Objektu nodēvēja Eiropas vārdā. Eiropa grieķu mitoloģijā ir Tēbu valdnieka Agēnora meita, kuru nolaupīja Zevs un padarīja par savu mīļāko.[5]

Orbīta un fiziskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropa ir sestais lielākais asteroīds pēc tilpuma, tā blīvums ir ap 1,5 ± 0,4 g/cm3.[3] Mazais blīvums liecina, ka asteroīds ir stipri porains. Eiropa ir otrs lielākais C tipa asteroīds pēc Higiejas. Asteroīda virsma ir tumša, to klāj oglekli saturošs materiāls, spektrs liecina, ka uz virsmas ir sastopams olivīns un piroksēns.

1987. gadā Maunakea observatorija, izmantojot 2,2 m teleskopu, pētīja apgabalu ap asteroīdu, nolūkā atklāt kādu pavadoni vai putekļu gredzenu, taču nekas netika atrasts.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]