6. Rīgas kājnieku pulks

Vikipēdijas lapa
6. Rīgas kājnieku pulka karogs (1919).
6. Rīgas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros).
6. Rīgas kājnieku pulka karavīri (pirms 1930. gada).

6. Rīgas kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas vienība (1919—1940).

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulks saformēts 1919. gada 27. jūlijā no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona un Austrumu frontes rezerves bataljona kā 4. Siguldas kājnieku pulks, no 5. augusta nosaukums — 6. Rīgas kājnieku pulks.

Piedalīšanās cīņās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulks piedalījās cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. Brīvības cīņās krita 74, ievainoti 434 pulka karavīri.[1]

No 1920. gada oktobra dislocēts Rīgā.

Devīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Labāk savu galvu devu, nekā savu tēvu zemi."

Komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • kapteinis O. Mālmanis (1919. 28.V—15.VI)
  • pulkvežleitnants P. Šmits (1919.15.VI — 12.X)
  • pulkvedis J. Apinis (1919. 12.X — 1920. 15.VIII)
  • pulkvedis J. Priede (1920. 15.VIII — 1925. III)
  • pulkvedis V. Kārkliņš (1925. III — 1929. XII)
  • pulkvedis M. Jeske (1930. I — 1930. XII)
  • pulkvedis R. Klinsons (1930. XII — 1936. X)
  • pulkvedis R. Ceplītis (1936. X — 1937. II)
  • pulkvedis J. Liepiņš (1937. II — 1940. VI)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 117 pulka karavīriem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.