Ačirimbi II
Ačirimbi II (miris 1968. gadā) bija desmitais Bafutas karalistes valdnieks jeb Fons, kas valdīja no 1932. līdz 1968. gadam. Bafuta ietilpa Kamerūnas Ziemeļrietumu reģionā, un Ačirimbi II valdīšana aptvēra gan Britu Kamerūnas laiku, kad teritorija bija Lielbritānijas impērijas protektoriāts, gan Kamerūnu kā neatkarīgu valsti. Ačirimbi II priekštecis bija Abumbi I, pēcnācējs — Abumbi II.
Atšķirībā no citiem Foniem, Ačirimbi II bija lojāli noskaņots pret Lielbritāniju. 1946. gadā viņš bija apbalvots ar Goda sertifikātu par "vērtīgo kalpošanu savai valstij, Britu tautai un valdībai... lojalitātei pret administrāciju, lai uzturētu kārtību".
Fons draudzīgi uzņēma un sniedza palīdzību pazīstamajam rakstniekam un dabas pētniekam Džeraldam Darelam, kas 1949. un 1957. gadā Bafutā uzturējās dzīvnieku vākšanas ekspedīcijās. Grāmatās "Bafutas pēddziņi" un "Zvērudārzs manā bagāžā" Darels Bafutas Fonu raksturo kā 'bagātu, gudru un žilbinošu monarhu, kas pārvaldīja plašu savannu karalisti ziemeļdaļas kalnienē, brīnišķīgu namatēvu un lielu dzīves baudītāju, kurš mīl mūziku, dejas un iedzeršanu; gara auguma, slaidu un muskuļotu'. Fonam bija vairākas sievas, un viņš piedāvāja Džeraldam apprecēt vienu no savām meitām. Otrajā ekspedīcijas laikā Ačirimbi II uzdāvināja Darelam ceremoniālo tērpu un grieztiem ornamentiem rotātu spieķi.
Šādi Fonu zāles ievākšanas svētku dienā apraksta Darels:
"Fons bija apvilcis maigi zilu tērpu ar brīnumskaistiem izšuvumiem sarkanā, dzeltenā un baltā krāsā. Galvā viņam bija sarkana konusveidīga filca cepure, viscaur apšūta ar lielu daudzumu ziloņa astes spalvu... Vienā rokā Fons turēja mušu sitamo slotiņu, arī tās kāts bija izrotāts smalkiem griezumiem, bet pati slotiņa — biezs zīdainu matu kušķis — darināts no gverezas pērtiķa (kolobusa) garās, melnās astes. Iespaidu mazliet bojāja Fona kājas: tās balstījās uz milzīga ziloņa ilkņa, kas gulēja valdnieka priekšā, nodzeltējis un nomelnējis no vecuma".
Kad 1961. gadā aktuāls kļuva jautājums par pievienošanos Kamerūnai vai Nigērijai, Ačirimbi II izteicās, ka tā ir izvēle "starp uguni un dziļu jūru". Fons baudīja pavalstnieku cieņu, un pret viņu labvēlīgi attiecās gan koloniālā administrācija, gan nacionāli noskaņoti kamerūniešu politiķi.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Džeralds Darels. Bafutas pēddziņi. Rīga. Liesma, 1977
- Džeralds Darels. Zvērudārzs manā bagāžā. Rīga. Zinātne, 1971
| ||||||||||||||||||||||