Autoceļš A1 (Latvija)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no A1 (autoceļš Latvijā))
Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)
A1 netālu no Salacgrīvas
A1 netālu no Salacgrīvas
A1 netālu no Salacgrīvas
Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)
Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)
Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)
Garums 101,7 km
    ārpus pilsētas 99,4 km
    pilsētā 2,3 km
Segums asfalts
Reģions Vidzeme
E ceļš E67
Maršruts
Vairāklīmeņu krustojums A2 E77 A4
Ceļa atzarojums Alderi, V50
Apdzīvotas vietas sākums Baltezers
Upe, kanāls Baltezera kanāls
Apdzīvotas vietas beigas Baltezers
Ceļa atzarojums V47 Ataru ezers
Ceļa atzarojums V30
Ceļa atzarojums V46
Degvielas vai gāzes uzpilde Circle K
Ceļa atzarojums Carnikava, P1
Ceļa atzarojums V45
Upe, kanāls Gauja
Ceļa atzarojums Gauja, V43
Upe, kanāls Lilaste
Ceļa atzarojums Saulkrasti
Vairāklīmeņu krustojums Saulkrasti, P6
Vairāklīmeņu krustojums Saulkrasti (stacija), V39
Upe, kanāls Ķīšupe
Ceļa atzarojums Mežvīns, Zvejniekciems
Vairāklīmeņu krustojums Skulte V128
Vairāklīmeņu krustojums Skulte (stacija) V133
Krustojums Zvejniekciems V101 V135
Ceļa atzarojums Dunte
Upe, kanāls Liepupe
Ceļa atzarojums Jelgavkrasti
Krustojums V137
Krustojums Tūja, P11
Upe, kanāls Vitrupe
Ceļa atzarojums Jelgavkrasti, V138
Upe, kanāls Svētupe
Ceļa atzarojums Svētciems
Apdzīvotas vietas sākums Salacgrīva (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)
Ceļa atzarojums P12
Upe, kanāls Salaca
Ceļa atzarojums V144
Apdzīvotas vietas beigas Salacgrīva
Upe, kanāls Krišupīte
Ceļa atzarojums Ainaži
Krustojums P15
ES robeža Karogs: Igaunija Igaunija 4 E67

A1 autoceļš Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži), saukts arī par Tallinas šoseju, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš,[1] Via Baltica un E67 sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar asfaltbetona segumu, tā garums Latvijā ir 101,7 km, autoceļš savieno Rīgas apvedceļu ar Igaunijas robežu pie Ainažiem, Igaunijā līdz Tallinai autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no Lilastes līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no Baltijas jūras krasta tālāk par 6 km. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, Lielais un Mazais Baltezers, Dūņezers un Lilastes ezers.

Uz Saulkrastu apvedceļa un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Gar Ādažiem atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h.

Satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posmā līdz Gaujai autoceļš diennaktī apkalpo ap 27 000 automašīnu, līdz Saulkrastu apvedceļa beigām tas apkalpo ap 9000 automašīnu dienā, bet atlikušajā daļā ne vairāk kā 7000 automašīnu dienā.[2][3]

Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari. 2023. gadā Latvijā ir plānots sākt izmantot vidējā ātruma kontroles radarus, no kuriem viens atradīsies pirms Saulkrastu pagrieziena, posmā 13,4 - 20,0 km.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā rekonstruēja pirmos sešus kilometrus līdz krustojumam ar P1, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceliņus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un rekonstruējot tiltu pāri dzelzceļam. Tajā pašā gadā rekonstruēja posmu no Gaujas līdz Lilastei. Arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār lielceļu.

No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ietvaros tika izbūvēti jauni ceļi divdesmit kilometru garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošās sienas, pievedceļi 13 km garumā, kā arī veloceliņi gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[5][6][7] Tāpat rekonstruēja arī 40 kilometru garu posmu starp Saulkrastu apvedceļu un Svētciemu. Būvdarbu gaitā rekonstruēja svarīgākos krustojumus, izbūvēja veloceliņu trīs kilometru garumā un divus tiltus.

2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu A1 posma Rīga-Ādaži (0,0-6,3 km) seguma atjaunošanai,[8] bet 25. februārī konkursu A1 posma Salacgrīva-Igaunijas robeža (89,4-101,4 km) segas rekonstrukcijai par līgucmenu 10 498 082 EUR.[9]

2018. gada maijā uzsāka seguma atjaunošanu 33 kilometrus garā posmā no Duntes līdz Svētciemam, darbu kopējās izmaksas no valsts budžeta bija 5,35 miljoni eiro.[10]

2020. gada jūnijā sākās Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03-36,297 km). Būvdarbus veic SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansē no valsts budžeta. Plānots, ka darbs ilgs trīs mēnešus.[11]

Lai atvieglotu Baltezeru un Ādažus no intensīvās satiksmes, 2021. gadā tika apsvērta jauna šoseja Skulte - Vangaži, paralēli Rail Baltica trasei Ādažu poligona austrumu pusē. Jaunā šoseja tiktu būvēta ar atdalītām braukšanas joslām, un ar 130 km/h atļauto ātrumu. Tomēr, augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ, 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.[12][13]

Nākotne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2020. gada Salacas tilta Salacgrīvā apsekošanas, tika noskaidrots ka 1960. gadā uzbūvētais tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem, uz tilta ir svara ierobežojumi, kā arī starp transporta līdzekļiem ir jāievēro 30 m distance. Bija paredzēts, ka jauna tilta būvprojekta izstrāde tiks pabeigta 2022. gada beigās, lai jau 2023. gadā varētu sākt būvdarbus. Tilta pārbūves laikā tiks izbūvēts 6 m plats apbraucamais tilts. Tika plānots, ka jaunā tilta platums būs 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm brauktuves malās. Būvprojektu veica SIA Projekts 3, līgumcena ir 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) ir Salacgrīvas pašvaldības finansējums.[14][15][16] 2023. gada vidū finanšu jautājumu dēļ vēl joprojām nebija izsludināts būvniecības konkurss, lai gada beigās varētu sākt darbus un tad pusotra gada laikā tos pabeigt.[17]

Lielas satiksmes dēļ, uz autoceļa krustojumā ar P1 pie Ādažiem ir plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi Carnikavai un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Būvprojekta izstrāde sākās 2022. gadā. Plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiks ne agrāk kā 2024. gadā.[18]

Krustojošie autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
  2. «Satiksmes intensitāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 25. janvārī.
  3. «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
  4. «Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-09-13. Skatīts: 2022-11-14.
  5. «Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts» (latviešu). 2020-03-15. Skatīts: 2022-11-14.
  6. «Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti». ec.europa.eu (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
  7. «Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus». Auto pasaulē (latviešu). 2006-07-19. Skatīts: 2022-11-14.
  8. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2015. gada 1. februārī.
  9. http://pvs.iub.gov.lv/show/395357 Arhivēts 2016. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē. „Valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) posma km 89,40 - 101,36 segas rekonstrukcija”]
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 10. augustā. Skatīts: 2018. gada 10. jūlijā.
  11. Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi db.lv, 15.06.2020
  12. «Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2021-07-01. Skatīts: 2022-11-14.
  13. «Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš | Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa». saulkrasti.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
  14. «Elektronisko iepirkumu sistēma». www.eis.gov.lv. Skatīts: 2022-11-14.
  15. Alojas novada dome. «Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā». Alojas administrācija (lv-LV), 2021-08-04. Skatīts: 2022-11-14.
  16. «Uzsākta Salacas tilta projektēšana | Limbažu novada pašvaldība». www.limbazunovads.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-14.
  17. «Salacgrīvas pusē gari sastrēgumi tilta sliktā stāvokļa dēļ; meklē naudu pārbūvei». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-27.
  18. «Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-04-01. Skatīts: 2022-11-14.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]