ISO 216

**ISO 269 izmēri**
(mm × mm)
C sērija
C0	917 × 1297
C1	648 × 917
C2	458 × 648
C3	324 × 458
C4	229 × 324
C5	162 × 229
C6	114 × 162
C7/6	81 × 162
C7	81 × 114
C8	57 × 81
C9	40 × 57
C10	28 × 40
DL	110 × 220

**ISO 216 izmēri**
(mm × mm)
A sērija		B sērija
A0	841 × 1189	B0	1000 × 1414
A1	594 × 841	B1	707 × 1000
A2	420 × 594	B2	500 × 707
A3	297 × 420	B3	353 × 500
A4	210 × 297	B4	250 × 353
A5	148 × 210	B5	176 × 250
A6	105 × 148	B6	125 × 176
A7	74 × 105	B7	88 × 125
A8	52 × 74	B8	62 × 88
A9	37 × 52	B9	44 × 62
A10	26 × 37	B10	31 × 44

ISO 216 nosaka starptautisku standartu (ISO) papīra izmēriem, kurus izmanto vairums pasaules valstu, izņemot ASV, Kanādu un vēl dažas valstis. Standarts nosaka "A" un "B" papīra izmēru sērijas, ieskaitot A4, visbiežāk pieejamo izmēru. Divi papildinoši standarti ISO 217 un ISO 269 nosaka saistītos papīru izmērus; ISO 269 "C" sērija bieži vien tiek norādīta līdz ar A un B izmēriem.

Visiem ISO 216, ISO 217 un ISO 269 papīra izmēriem (izņemot DL) ir vienāda malu garuma attiecība $1:{\sqrt {2}}$ . Šai attiecībai piemīt unikāla īpašība, ka to salokot vai pārgriežot uz pusēm, rezultātā saglabājās malu garuma attiecība. Katra ISO papīra izmēra laukums ir puse no nākamā lielākā izmēra laukuma.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšrocības papīra izmēram ar malu attiecību $1:{\sqrt {2}}$ savā vēstulē Johanam Bekmanam jau 1786. gadā minēja vācu zinātnieks Georgs Kristofs Lihtenbergs.^[1] Formāti, kuri kļuva par A2, A3, B3, B4 un B5 tika izstrādāti Francijā un publicēti 1798. gadā Franču revolūcijas laikā.^[2]

20. gadsimta sākumā Valters Porstmans pārvērta Lihtenberga ideju reālā dažādu papīra izmēru sistēmā. Porstmana sistēma 1922. gadā Vācijā tika ieviesta kā DIN standarts (DIN 476), aizvietojot daudzus dažādus citus papīra formātus. Vācijā, Austrijā, Spānijā un Portugālē vēl šobrīd ikdienā šos formātus sauc par "DIN Ax".

Galvenā sistēmas priekšrocība ir tās mērogošana: ja lapu ar malu garumu attiecību $1:{\sqrt {2}}$ sadala divās vienādās daļās paralēli īsākajām malām, tad šīm pusēm joprojām būs malu attiecība $1:{\sqrt {2}}$ . Jebkura izmēra salocītas brošūras var veidot, izmantojot lapas no nākamā lielākā izmēra, piemēram, salokot A4 lapas, var iegūt A5 izmēra brošūras. Sistēma ļauj mērogot, nemainot malu attiecību no izmēra uz izmēru, kā, piemēram, veidojot fotokopijas un palielinot no A4 uz A3 vai samazinot A3 uz A4. Līdzīgi, divas A4 lapas var samazināt tā, lai tās precīzi ietilptu uz vienas A4 lapas, neko nenogriežot un neatstājot neizmantotas malas.

Katras lapas svaru ir vienkārši aprēķināt, ja zināms bāzes svars gramos uz kvadrātmetru (g/m²). Tā kā A0 lapas laukums ir 1 m², lapas svars gramos sakrīt ar tās bāzes svaru g/m². Standarta A4 lapa ar blīvumu 80 g/m² sver 5 g, jo tā ir 1/16 (četrreiz dalīta uz pusēm) no A0 lapas. Tāpēc svars un saistītie pasta sūtīšanas izdevumi var tikt aprēķināti, saskaitot izmantotās lapas.

ISO 216 un ar to saistītie standarti pirmoreiz tika publicēti laikā no 1975. līdz 1995. gadam:

ISO 216:2007, kas nosaka A un B sērijas lapu izmērus
ISO 269:1985, kas nosaka C sērijas aplokšņu izmērus
ISO 217:2013, kas nosaka RA un SRA sērijas neapstrādāto ("neapgriezto") lapu izmērus

Pielaides[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Standartā norādītās pielaides ir:

±1,5 mm izmēriem līdz 150 mm,
±2,0 mm izmēriem no 150 līdz 600 mm, un
±3,0 mm izmēriem virs 600 mm.

A, B, C salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ISO/DIN papīra izmēri milimetros un collās
	A sērija		B sērija		C sērija
izmērs	mm	collas	mm	collas	mm	collas
0	841 × 1189	33,1 × 46,8	1000 × 1414	39,4 × 55,7	917 × 1297	36,1 × 51,1
1	594 × 841	23,4 × 33,1	707 × 1000	27,8 × 39,4	648 × 917	25,5 × 36,1
2	420 × 594	16,5 × 23,4	500 × 707	19,7 × 27,8	458 × 648	18,0 × 25,5
3	297 × 420	11,7 × 16,5	353 × 500	13,9 × 19,7	324 × 458	12,8 × 18,0
4	210 × 297	8,3 × 11,7	250 × 353	9,8 × 13,9	229 × 324	9,0 × 12,8
5	148 × 210	5,8 × 8,3	176 × 250	6,9 × 9,8	162 × 229	6,4 × 9,0
6	105 × 148	4,1 × 5,8	125 × 176	4,9 × 6,9	114 × 162	4,5 × 6,4
7	74 × 105	2,9 × 4,1	88 × 125	3,5 × 4,9	81 × 114	3,2 × 4,5
8	52 × 74	2,0 × 2,9	62 × 88	2,4 × 3,5	57 × 81	2,2 × 3,2
9	37 × 52	1,5 × 2,0	44 × 62	1,7 × 2,4	40 × 57	1,6 × 2,2
10	26 × 37	1,0 × 1,5	31 × 44	1,2 × 1,7	28 × 40	1,1 × 1,6

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Band, III Briefwechsel, Lichtenberg. «Lichtenberg’s letter to Johann Beckmann». Georg Christoph Lichtenberg (Deutsch) (1990 izd.). Deutschland : Verlag C. H. Beck, 1786-10-25. ISBN 3-406-30958-5. Skatīts: 2009-05-05.
↑ "Loi sur le timbre (Nº 2136)" (français). Bulletin des lois de la République (Paris: French government) (237): 1–2. 1798-11-03. Atjaunināts: 2009-05-05.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ISO 216

Starptautiskie standarta papīra izmēri: ISO 216 detalizācija un pamatojums
ISO 216 iso.org vietnē

[Beck-1] Band, III Briefwechsel, Lichtenberg. «Lichtenberg’s letter to Johann Beckmann». Georg Christoph Lichtenberg (Deutsch) (1990 izd.). Deutschland : Verlag C. H. Beck, 1786-10-25. ISBN 3-406-30958-5. Skatīts: 2009-05-05.

[B237-2] "Loi sur le timbre (Nº 2136)" (français). Bulletin des lois de la République (Paris: French government) (237): 1–2. 1798-11-03. Atjaunināts: 2009-05-05.

[1]

[2]