AC/DC

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
AC/DC
ACDC-Hughes-long ago.jpg
Grupa koncertā.
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Austrālija Sidneja, Austrālija
Žanri smagais roks, smagais metāls, blūzroks, rokenrols
Darbības gadi 1973-pašlaik
Izdevēji Albert, Atlantic, ATCO, Elektra, Eastwest, EMI, Epic Records
Mājaslapa www.acdc.com
Dalībnieki
Anguss Jangs
Malkolms Jangs
Braians Džonsons
Klifs Viljamss
Fils Ruds
Bijušie dalībnieki
Bons Skots
Deivs Evanss
Marks Evanss
Kriss Sleids
Saimons Raits

AC/DC ir smagā roka grupa no Sidnejas, Austrālijā, kuru 1973. gadā izveidoja brāļi Malkolms un Anguss Jangi. Lai gan šī grupa tiek uzskatīti par smagā metāla pionieriem,[1][2] viņu izpildītā mūzika vienmēr klasificēta kā rokenrols.[3]

Pirms 1975. gada, kad AC/DC izdeva savu pirmo albumu "High Voltage" (latviešu: "Augstspriegums"), grupa pārdzīvoja dažādas sastāva izmaiņas. Pēc tam kolektīvs palika nemainīts tikai līdz 1977. gadam, kad basistu Marku Evansu nomainīja Klifs Viljamss. 1979. gadā grupa ierakstīja augsti novērtēto albumu "Highway to Hell" ("Ceļš uz elli"). 1980. gada 19. februārī, pēc smagas alkohola dzeršanas, nomira vadošais dziedātājs un dziesmu līdzautors Bons Skots. Īsu brīdi bija doma, ka šī grupa beigs pastāvēt, bet pavisam drīz Skota vietu ieņēma bijušais "Geordie" grupas solists Braiens Džonsons, un tā turpināja savu darbību. Līdz ar to grupas fani mēdz dalīt grupas vēsturi Bona Skota ērā (1974-1980) un Braiena Džonsona ērā (kopš 1980).

Grupa visā pasaulē ir pārdevusi 150 miljonus albumu, kas to padara par vienu no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām smagā roka grupām. Grupas 1980. gada albums "Back in Black", kurš visā pasaulē ir pārdots 42 miljonos eksemplāru, ir otrais visu laiku komerciāli veiksmīgākais albums mūzikas vēsturē.

Lai ar kopā ar Led Zeppelin un Black Sabbath AC/DC tiek uzskatīti par hārdroka un smagā metāla pionieriem, paši mūziķi savu stilu dēvē par rokenrolu. Grupa vēl atzīst hārdroka birku, taču nepieņem, ja viņus sauc par metāla grupu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupas nosaukums un pirmsākumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brāļi Anguss, Malkoms un Džordžs Jangi dzimuši Glāzgovā Skotijā. 1963. gadā Jangu ģimenes lielākā daļa pārcēlās uz dzīvi Sidnejā. Džordžs bija pirmais, kurš iemācījās spēlēt ģitāru. Viņš kļuva par grupas the Easybeats dalībnieku. 1960-tajos the Easybeats bija viena no Austrālijas sekmīgākajām grupām. 1966. gadā viņi kļuva par pirmo vietējo grupu Austrālijā, kam ir internacionāls hits- "Friday on My Mind".[4]. Malkolms sekoja Džordža pēdām, spēlējot Ņūkāslas grupā Velvet Underground (nesajaukt ar Ņujorkas grupu The Velvet Underground).

Malkolms un Anguss Jangi ideju par grupas nosaukumu attīstīja, kad viņu māsa Margareta Janga redzēja AC/DC iniciāļus uz kādas šujmašīnas. "AC/DC" ir saīsinājums maiņstrāvas/līdzstrāvas elektrība. Brāļi saprata, ka šis vārds simbolizēs grupas lielo daudzumu enerģijas.[5].

Sākotnējie gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1973. gada novembrī Malkoms un Anguss Jangi izveidoja grupu AC/DC un grupā pieņēma basģitāristu, bijušo grupas The Masters Apprentices bundzinieku un vokālistu Deivu Evansu. Lieli nopelni grupas attīstībā ir Rejam Arnoldam un viņa partnerim Alanam Kissakam. šie divi vīri pārliecināja Chequers viesību vadītāju Gene Pierson ļaut iespēju grupai uzstāties populārā Sidnejas naktsklubā 1973. gada vecgada vakarā.[6]. Grupa bija tik skaļa, ka vadība sūdzējās. Tomēr Pīrsonu ieinteresēja grupa AC/DC, un viņš grupai rezervēja uzstāšanos vairākās vietās, kur viņi tālāk attīstīja savu skatuves šovu. Pirmais grupas sastāvs bieži mainījās. Bundzinieks bija pirmais, kuru atlaida, kā arī nākamā gada laikā mainījās gan basģitāristi, gan bundzinieki.

Pašlaik Angusa Janga skatuves tēlam ir raksturīga skolas uniforma. Tā arī bija viņa māsas Margaretas ideja. Anguss ir arī izmēģinājis vairākus citus kostīmus kā Spaidermens, Zorro, gorilla un Supermena parodijtēlu vārdā Super-Angs. Grupas sākotnējos gados tās dalībieki ģērbās vienādās satīna auduma formās, taču redzot ka Melburnas grupa Shyhooks jau bija pieņēmusi šo pieeju skatuves noformējumam, ideja par satīna vai glema formām ātri tika pamesta.

Grupas logo 1977 tika izstrādājis Gerard Huerta, to pasūtīja Bob Defrin, kas bija Atlantic Records mākslinieciskais vadītājs 1970-tajos. Logo pirmoreiz parādījās starptaustiskajā versijā "Let There Be Rock".

Brāļi Malkolms un Anguss Jangi izlēma, ka Deivs Evanss nav piemērots grupas solists, jo viņi juta, ka viņš ir vairāk glema rokeris, tāpat kā Glerijs Glitters. Uz skatuves Evanss reizēm tika aizstāts ar grupas pirmo menedžeri- Dennis Laughlin. Kā arī Evanss nesatika ar Laughlin, kas veicināja grupas nepatiku pret Evansu.

Ar Gene Pierson starpniecību tika panākta vienošanās ar Bonu Skotu, lai viņš pievienojas grupai kā galvenais dziedātājs. Viņš arī bija noderīgs esot draugos ar Tedu Albertu no Albert Productions, lai viņš paklausītos grupu AC/DC un ar programmas vadītāju Rod Muir no Austrālijas lielākās roka stacijas 2SM nokārtoja, lai tos ierēķina vienā no skolas brīvdienu koncertiem iekš Chequers, kas palīdzēja uzsākt AC/DC karjeru.

Bona Skota ēra (1974-1980)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļojums sākas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1974. gada septembrī Ronalds Belfords "Bons" Skots pieredzējis vokālists un Džordža Janga draugs aizstāja Deivu Evansu grupā AC/DC.[7] Tāpat kā brāļi Jangi, arī Bons Skots bija dzimis Skotijā, vēlāk- bērnībā emigrējis uz Austrāliju. Grupa kopā ar Deivu Evansu bija ierakstījusi tikai vienu singlu, "Can I Sit Next To You, Girl" / "Rockin' in the Parlour". Vēlāk dziesma tika pārrakstīta un atkārtoti ierakstīta kopā ar Bonu Skotu kā "Can I Sit Next to You Girl" [7 dziesma Austrālijas albumā T.N.T. (1975), un 6 dziesma starptautiskajā albumā High Voltage(1976).

Diskogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • High Voltage (1975)
  • TNT (1975)
  • Dirty Deeds Done Dirt Cheap (1976)
  • Let There Be Rock (1977)
  • Powerage (1978)
  • Highway To Hell (1979)
  • Back in Black (1980)
  • For Those About to Rock (1981)
  • Flick of the Switch (1983)
  • '74 Jailbreak (1984)
  • Fly on the Wall (1985)
  • Who Made Who (1986)
  • Blow Up Your Video (1988)
  • The Razor's Edge (1990)
  • Ballbreaker (1995)
  • Stiff Upper Lip (2000)
  • Black Ice (2008)

"Backtracks" (2009) "Iron Man 2"(2010) "Live At River Plate"(2012)

Koncertieraksti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • If You Want Blood You've Got It (1978)
  • Live (1992)
  • Live: 2 CD Collector's Edition (1992)
  • Live from the Atlantic Studios (1997)
  • Let There Be Rock: The Movie (1997)

Videogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • AC/DC: Let There Be Rock (1980)
  • Fly on the Wall (1985)
  • Who Made Who (1986)
  • AC/DC (1989)
  • Clipped (1991)
  • Live at Donington (1991)
  • For Those About to Rock We Salute You (1993)
  • No Bull (1996)
  • Stiff Upper Lip Live (2001)
  • Live '77 (izlaists tikai Japānā) (2003)
  • Toronto Rocks (2004)
  • Family Jewels (2005)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "AC/DC". Encyclopædia Britannica Ultimate Reference Suite (2008). (2007-09-24). Red. Dale Hoiberg. ISBN 1-59339-292-3. 
  2. "heavy metal". Encyclopædia Britannica Ultimate Reference Suite (2008). (2007-09-24). Red. Dale Hoiberg. ISBN 1-59339-292-3. 
  3. Engleheart, Murray (1997-11-18). AC/DC - Bonfire.
  4. Baker, Glenn A. "History of Albert Music". Albert Music. Archived from the original on 30 December 2007. Retrieved 2 August 2008.
  5. White Dave "AC/DC" atjaunināts 2008. gada 2. augustā
  6. http://www.abc.net.au/longway/timeline/#1973
  7. http://musiclegends.ca/interviews/dave-evans-interview-acdc/, Music Legends, 3,. janvāris 2012