A priori un a posteriori

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jēdzieni "a priori" un "a posteriori" tiek lietoti filosofijā, lai nošķirtu divus zināšanu veidus, taču tos izmanto arī, lai nošķirtu dažādu veidu argumentus. Abos gadījumos tas ir epistemoloģisks nošķīrums.

Laika gaitā šo jēdzienu definīcijas ir mainījušās. Tomēr vienkāršojot var teikt, ka a priori zināšanas ir neatkarīgas no pieredzes (piemēram, "Visi vecpuiši ir neprecējušies"); a posteriori zināšanas ir atkarīgas no pieredzes (piemēram, "Daži vecpuiši ir bārdaini"). Precīzāk izsakoties, jautājums ir par to, kāda ir izteikuma jeb apgalvojuma izcelsme, kas to pamato - vai uzskata pamatojums ir balstīts pieredzē.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]