Abats

Vikipēdijas lapa
Sv. Silosa Dominiks tronī kā abats.

Abats (latīņu: abbas, no ivrita: אבּא‎ — 'tēvs') ir Romas katoļu baznīcas goda tituls, kuru no 5. gadsimta piešķīra katoļu vīriešu klosteru (abatiju) priekšniekiem. Francijā vēlāk par abatiem sāka dēvēt katoļu garīdzniekus.

Benediktiešu vai Augustīniešu klostera (abatijas) vadītājs abats vai vadītāja — abate. Abats nēsā mitru un gana zizli, Abate nēsā gana zizli, gredzenu un krustu. Sava ordeņa ietvaros viņiem ir bīskapiem līdzīgas administratīvās pilnvaras. Jaunākie katoļu ordeņi lieto priora jeb priekšnieka titulu.

Latvijas vēsturē zināmi abati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]