Acetamīds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Acetamīds
Acetamide skeletal.svg
Acetamīda struktūrformula
Ķīmiskā formula CH3CONH2
Molmasa 59,07 g/mol
Blīvums 1160 kg/m3
Kušanas temperatūra 81 °C
Viršanas temperatūra 222 °C

Acetamīds (etānamīds, CH3CONH2) ir etiķskābes amīds, tīrā veidā - balta, kristāliska viela.

Acetamīds ir salīdzinoši grūti degošs, izdala kairinošus dūmus. Ieelpoti, apēsti, uz gļotādas vai ādas nokļuvuši acetamīda putekļi ir toksiski, var izraisīt ādas sasārtumu un niezi. Acetamīds ir kancerogēns, kas ir pierādīts laboratorijas apstākļos.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Acetamīdu iegūst, dehidratējot amonija acetātu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Acetamīdu izmanto kā plastifikatoru un daudzu citu organisko savienojumu sintēzē. Acetamīda atvasinājums N,N-dimetilacetamīds (DMAC) ar divām aminogrupas protonus aizvietojošām metilgrupām tiek izmantots kā šķīdinātājs.

Acetamīds
Klasifikācija
Klase: Organiskie savienojumi, Savienojumi ar N, C un ūdeni, Urīnvielas - guanīna sērija
Štrunca ID: 9/D.01-20
Ķīmiskā formula: CH3CONH2
Singonija: Trigonālā
Īpašības
Krāsa: Bezkrāsas, pelēks
Svītras krāsa: Balta
Habituss: Prizmatiski kristāli, līdz 5 mm lieli. Mazi stalaktīti.
Skaldnība:
Lūzums: Gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas: 1-1,5
Spīdums: Stiklains, taukains
Caurspīdīgums: Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients: nω = 1.495 nε = 1.460
Pleohroisms:
Blīvums: 1,17 g/cm3

Acetamīds kā minerāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Acetamīds ir reģistrēts kā minerāls 1974. gadā. Tas līdz šim atrasts vienā atradnē - Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Ļvivas - Volīnijas ogļu baseinā, Červonogradas ogļu karjerā. Acetamīds atrasts lielās ogļu kaudzēs. Tas ir sezonāls minerāls, kas parādās tikai gada sausākajos periodos.

Minerāla paraugi glabājas Pēterburgā, Kalnu institūta muzejā un Maskavā, A.E. Fersmana mineraloģiskajā muzejā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]