Acetoetiķskābe
| Acetoetiķskābe | |
|---|---|
 Acetoetiķskābes struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | С4Н6О3 |
| Molmasa: | 102,09 g/mol |
| Blīvums: | ? kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 36,5 °C (?) |
| Viršanas temperatūra: | <100 °C sadalās |
Acetoetiķskābe (3-oksobutānskābe, acetiletiķskābe, dietiķskābe, CH3−CO−CH2−СООН) ir vienkāršākā β-ketokarbonskābe. Acetoetiķskābe ir bezkrāsains, viskozs, nestabils šķidrums, kas jaucas ar ūdeni jebkurās attiecībās. Acetoetiķskābes sāļus un esterus sauc par acetoacetātiem. Svarīgākais acetoetiķskābes esteris ir etilacetoacetāts.
Satura rādītājs |
Atrašanās dabā [izmainīt šo sadaļu]
Nelielā daudzumā acetoetiķskābe atrodas organismā kā glikozes veidošanās starpprodukts. Diabēta slimniekiem vielmaiņas traucējumu rezultātā acetoetiķskābe rodas lielākā daudzumā. Acetoetiķskābe un tās dekarboksilēšanās produkts - acetons - izdalās ar urīnu, tādēļ diabēta slimnieku urīnam ir acetona aromāts.
Iegūšana [izmainīt šo sadaļu]
Iegūst, hidrolizējot etilacetoacetātu.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Kā visas β-ketokarbonskābes, acetoetiķskābe ir nestabila viela un jau istabas temperatūrā sadalās par acetonu un ogļskābo gāzi.
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Nestabilitātes dēļ β-ketokarbonskābes praktiski neizmanto. Etilacetoacetātu plaši lieto preparatīvajā ķīmijā.
|
|||||||
