Adenozīntrifosforskābe
| Adenozīntrifosforskābe | |
|---|---|
 Adenozīntrifosfāta jona struktūrformula   ATF molekulas modeļi |
|
| Citi nosaukumi: | 9-β-D-ribofuranoziladenīn-5'-trifosfāts 9-β-D-ribofuranozil-6-aminopurīn-5'-trifosfāts |
| CAS numurs: | 56-65-5 |
| Ķīmiskā formula: | C10H16N5O13P3 |
| Molmasa: | 507,18 g/mol |
| Blīvums: | dinātrija sālim 1040 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 187 °C (dinātrija sālim) |
| Viršanas temperatūra: | sadalās |
| Šķīdība ūdenī: | ~5 g/100 ml (20 °C) |
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā. Tas ir universāls enerģijas avots organismos noritošajiem bioķīmiskajiem procesiem. Ķīmiski ATF ir adenozīna un trifosforskābes esteris. Adenozīns savukārt ir purīna bāzes adenīna un ogļhidrāta ribozes savienojums (tos saistošo ķīmisko saiti sauc par glikozīdsaiti).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Adenozīntrifosforskābi atklāja Karls Lomans 1929. gadā[1], bet 1941. gadā vācu bioķīmiķis Frics Lipmans pierādīja, ka ATF ir galvenais enerģijas pārnesējs šūnā.[2]
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
ATF pieder pie tā saucamajiem makroerģiskajiem savienojumiem. Tas satur fosfātsaites, kuras hidrolizējoties atbrīvo ievērojamu daudzumu enerģijas. Hidrolizējoties adenozīntrifosforskābei, atšķeļas 1 vai 2 fosforskābes atlikumi un izdalās 40—60 kJ/mol liels enerģijas daudzums.
Radusies enerģija var tikt patērēta dažādos bioķīmiskos procesos — sarežģītu organisko molekulu sintēzēm, muskuļu saraušanās nodrošināšanai un citur.
[izmainīt šo sadaļu] Biosintēze
Organismā ATF veidojas, adenozīndifosforskābei (ADF) pievienojoties fosforskābei (to sauc par fosforilēšanos).
- ADF + H3PO4 + enerģija → ATF + H2O
Viens no fosforilēšanās veidiem ir oksidatīvā fosforilēšanās, kad reakcijā tiek patērēta citu vielu oksidēšanās enerģija.
Cilvēka organismā ATF molekula tiek patērēta vidēji 1 minūtes laikā, pēc tam izveidojusies ADF atkal tiek fosforilēta par ATF. Šis nepārtrauktais cikls ir visas vielmaiņas pamatā. Galvenokārt ATF dzīvajās šūnās tiek sintezēta uz mitohondriju membrānām.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
 |
Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
