Aglonas Romas katoļu bazilika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aglonas Romas katoļu bazilika
Aglona basilica.jpg
Aglonas Romas katoļu bazilika atrodas Latvija
Aglonas Romas katoļu bazilika
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Aglona
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1800
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Mājaslapa aglonasbazilika.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Celtniecības sākums 1768
Celtniecības beigas 1780
Specifikācija
Smailes augstums 60 m
Būvmateriāli ķieģeļi, apmesti

Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģisks centrs. 1980. gadā, Aglonas dievnamam svinot savu 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II piešķīra tai titulu "bazilika minoris". 1993. gada septembrī savas Latvijas vizītes laikā pāvests apmeklēja baziliku. Pasākumos piedalījās ap 300 000 svētceļnieku. Aglonas bazilika ir veltīta Dievmātes Debesīs Uzņemšanas godam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dominikāņu darbības aizsākumi Aglonā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1697. gadā pēc muižtures Ievas Justīnes Šostovickas aicinājuma, ar toreizējā Livonijas bīskapa, Nikolaja Poplavska atbalstu, 1688. gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosokovskis un Aglonā izvēlējās vietu sakrālajām celtnēm. 1699. gadā dominikāņi nodibināja klosteri, bet 1670. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu. 1751. gada 10. septembrī, savā trešajā Aglonas apmeklējuma laikā, Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina koka baznīcu iesvētīja. Baznīcā dominikāņi novietoja Dievmātes svētgleznu, kura bija uzgleznota pēc Trāķu Dievmātes svētgleznas parauga.

Mūra baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad sākotnējā baznīca nodega, tās vietā no 1768. līdz 1780. gadam uzcēla mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu. Dievnama interjera apdare tapusi 18.–19. gadsimtā, taču kancele, ērģeles un biktssols — 18. gadsimta nogalē.

Aglonas Bazilikas galvenais altāris ar Aglonas Dievmātes svētgleznu 2007. gada janvārī

Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi. Iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas dekorētas ar rokoko stila rotājumiem.

Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Baznīcā glabājas gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”. Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas.[1]

2011. - 2013. gadam pēc diecēzes bīskapa Jāņa Buļa rīkojuma notika Aglonas Bazilikas restaurācijas darbi. Tika nomainīts jumta segums, skārda segumu nomainot pret kaparu un veikti renovācijas darbi bazilikā un klosterī. Bazilikā tika veikta pilnīga sienu krāsojuma nomaiņa, saglabājot iepriekšējo baroka un rokoko stilu, bet nomainot krāsu toņus un rakstus uz sienām. Altārdaļas lielās kolonnas un dzegas pārtapušas no imitēta zili zaļā marmora uz sarkanīgi rozīgo, tādejādi viss altāris kļuvis daudz "siltāks". Turpretim pārējā bazilikā nomainīts sienu krāsojums no dekoratīviem līniju elementiem gaiši dzeltenās un rozā krāsās uz marmora imitācijām zaļpelēkās krāsās. Visas bazilikas dekoratīvajā krāsojumā ir daudz vairāk marmora imitāciju, nekā tas bija iepriekš. Pazuduši dažu svēto attēli un kristietības simboli, piemēram balodis (kā Svētā Gara simbols), Dieva Jēra simbols, u.c.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]