Aigars Kalvītis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aigars Kalvītis
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aigars Kalvītis.jpg
Aigars Kalvītis 2006. gadā
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2007. gada 20. decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Priekštecis Indulis Emsis
Pēctecis Ivars Godmanis
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1999. gada 1. marts — 2000. gada 5. maijs
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Pēteris Salkazanovs
Pēctecis Atis Slakteris
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Bērziņš
Priekštecis Vladimirs Makarovs
Pēctecis Juris Lujāns

Dzimšanas dati 1966. gada 27. jūnijā (48 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija Tautas partija (1997-2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Kristīne Kalvīte
Profesija uzņēmējs

Aigars Kalvītis (dzimis 1966. gada 27. jūnijā Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2004-2007), arī ministrs un vairāku Saeimu deputāts. Pārstāvēja Tautas partiju. Pēc politiķa karjeras beigām — sporta funkcionārs, hokeja kluba Rīgas "Dinamo" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gadā A. Kalvītis pabeidza Rīgas 41. vidusskolu, 1992. gadā beidza Latvijas Lauksaimniecības universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā, 1995. gadā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu,[1] tai pašā gadā stažējies Viskonsīnas universitātē.[2] No 1992. līdz 1998. gadam nodarbojās ar lauksaimniecības biznesu.

Politiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā A. Kalvītis bija viens no Tautas partijas dibinātājiem un 1998. gadā tika ievēlēts 7. Saeimā. No 1999. līdz 2000. gadam viņš bija zemkopības ministrs Andra Šķēles valdībā, bet no 2000. līdz 2002. gadam - ekonomikas ministrs Andra Bērziņa valdībā. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, kur kļuva par Tautas partijas frakcijas vadītāju.

2004. gada 2. decembrī A. Kalvītis kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Vadīja koalīcijas valdību, kurā ietilpa viņa pārstāvētā Tautas partija, kā arī Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Pirmā partija. Līdz 2006. gada aprīlim valdībā ietilpa arī "Jaunais laiks"; pēc tā aiziešanas no koalīcijas A. Kalvīša mazākuma valdība turpināja darbu ar "Saskaņas Centra", kā arī neatkarīgo deputātu Jāņa Jurkāna un Ērika Jēkabsona atbalstu.

2006. gada rudenī 9. Saeimas vēlēšanās Tautas partija uzvarēja, un A. Kalvītis saņēma visvairāk individuālo "plusiņu" no visiem deputātu kandidātiem. Pēc Saeimas vēlēšanām Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atkārtoti izvirzīja A. Kalvīti Ministru prezidenta amatam, līdz ar to viņš kļuva par pirmo Latvijas premjerministru, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Šai pašā gadā A. Kalvītis pārņēma no Ata Slaktera arī Tautas partijas priekšsēdētāja amatu (to ieņēma līdz 2008. gadam).

Tomēr 2007. gadā augstā inflācija un vairāki skandāli, jo īpaši KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšana, izraisīja sabiedrības neapmierinātību ar A. Kalvīša otro valdību kas sasniedza kulmināciju ar plašām protesta akcijām rudenī. Premjerministra nepopularitāte bija tik augsta, ka raksti par viņu sāka parādīties starp populārākajim rezultātiem interneta meklētājprogramās meklējot "cūka".[3] 2007. gada 23. oktobrī notika balsojums par neuzticības izteikšau A. Kalvītim, tomēr viņam par labu nobalsoja 57 deputāti, līdz ar to valdība darbu turpināja.[4]

2007. gada 7. novembrī A. Kalvītis tomēr paziņoja par atkāpšanos un 5. decembrī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem iesniedza oficiālu paziņojumu par valdības atkāpšanos, trīs gadus un trīs dienas pēc stāšanās premjerministra amatā. Pēc atkāpšanās no premjera amata A. Kalvītis 2007. gada 20. decembrī[5] atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un darbojās Nacionālās drošības komisijā un Tautsaimniecības komisijā.[6] 2009. gadā A. Kalvītis paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu un aiziešanu no politikas.[7]

Sporta funkcionārs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Kalvītis bija aktīvs hokeja līdzjutējs arī laikā, kad nodarbojās ar politiku. Pēc politiķa karjeras beigām kļuvis par sporta funkcionāru, kopš 2010. gada ir hokeja kluba Rīgas "Dinamo" valdes priekšsēdētājs (viņš ir arī kluba līdzīpašnieks).

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aigars Kalvītis, ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu CVK mājaslapā, pārskatītas 25.03.2009.
  2. Kalvītis kaļ jaunus plānus, Elmārs Barkāns, žurnāls Nedēļa, raksts pārpublicēts portālā TVNET 04.11.2008., pārskatīts 25.03.2009.
  3. Google un Yahoo: Kalvītis - cūka db.lv
  4. Balsošanas izdruka
  5. Aigars Kalvītis, informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 29.01.2008
  6. Paziņojums par A. Kalvīti, publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis 29.01.2008
  7. Kalvītis tomēr aiziet no politikas, DELFI 25.03.2009., pārskatīts 25.03.2009.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris Salkazanovs
Latvijas zemkopības ministrs
1999. gada 16. jūlijs2000. gada 5. maijs
Pēctecis:
Atis Slakteris
Priekštecis:
Vladimirs Makarovs
Latvijas ekonomikas ministrs
2000. gada 5. maijs2002. gada 7. novembris
Pēctecis:
Juris Lujāns
Priekštecis:
Indulis Emsis
Latvijas Ministru prezidents
2004. gada 2. decembris2007. gada 20. decembris
Pēctecis:
Ivars Godmanis