airBaltic

airBaltic

IATA BT ICAO BTI Izsaukums AIR BALTIC
Dibināta	1995. gadā
Darbību uzsāka	1995. gada 1. oktobrī
Galvenā bāze	Rīga, Latvija (Starptautiskā lidosta "Rīga")
Citas bāzes	Tallina Viļņa Oulu
Lojalitātes pr.	Baltic Miles
Flote	26
Galamērķi	74
Mātes kompānija	Latvijas Republikas valdība
Galvenā mītne	Rīga, Latvija
Vadība	Martins Gauss
Mājas lapa	airbaltic.com

airBaltic jeb AS Air Baltic Corporation ir Latvijas nacionālā aviokompānija, kuras galvenā bāzes lidosta Rīgas Starptautiskā Lidosta atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā un tās izpilddirektors ir Martins Gauss. No 2011. gada novembra Latvijas valstij pieder 99,8% "airBaltic" akciju.

Līdz tam AS Air Baltic Corporation galvenie akcionāri bija Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%), kas vienādās daļās piederēja agrākajam lidsabiedrības prezidentam un izpilddirektoram Bertoldam Flikam un Bahamās reģistrētajai ofšora kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Darbības statistika

2011. gadā airBaltic apkalpoja 3 351 294 pasažierus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām, kas bija par 5% vairāk nekā 2010.gadā. Kopumā airBaltic 2011. gadā veica 55 319 lidojumus, kas ir nedaudz mazāk kā 2010. gadā (56 098 lidojumi), bet vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās palielinājās līdz 75% (2010. gadā bija 69%). Vidējais 15 minūšu punktualitātes rādītājs uzlabojās līdz 88,6% iepretī 83,4% 2010. gadā.

Avioinfomācijas servisa kompānija FlightStats paziņoja, ka pēc ielidošanas laiku ievērošanas 2011. gadā airBaltic bija otrā precīzākā Eiropas reģionālā lidsabiedrība pēc Kanāriju salu NAYSA.

Vēsture

Aviokompānija ir dibināta 1995. gada 28. augustā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "Latavio" likvidācijas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas - ASV kopuzņēmumu "Baltic International Airlines" un skandināvu aviosabiedrība SAS, kurā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija SAS (28,5%), Baltic International USA (8%) un divas investīciju kompānijas - Swedfund International AB (6,2%) un IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe (6,2%). Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada 1. oktobrī ar lidmašīnu Saab 340, bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās Avro RJ70. 1998. gada beigās SAS nopirka visas Baltic International USA akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. 1999. gadā visas airBaltic Saab 340 lidmašīnas tika aizstātas ar Fokker 50 lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi airBaltic uzsāka ar jauno darbinieku tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi Rīgas lidostā. 2003. gadā airBaltic nopirka pirmo Boeing 737-500 lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes - Viļņas lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz Āfriku. 2008 gada aprīlī airBaltic flotē ienāca pirmā Boeing 757-200ER lidmašīna, bet 2010. gada maijā airBaltic saņēma pirmo Bombardier Dash 8 Q400 tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā airBaltic sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lenarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā Oulu.

Konflikts ar Latvijas valdību

Boeing 737-300.

Boeing 737-500.

2009. gada janvārī Skandināvijas aviokompānija "Scandinavian Airlines" (SAS) sev piederošās "airBaltic" akcijas (47,2%) pārdeva privātam akcionāram - "Baltijas Aviācijas sistēmām" (BAS), kas tika saistīts ar "airBaltic" vadītāju Bertoltu Fliku. Vēlāk BAS izteica vēlmi iegūt savā kontrolē arī valstij piederošos 52,6% "airBaltic" akciju, tomēr lidsabiedrības privatizācijas piedāvājumi tika noraidīti. 2009. gada martā "airBaltic" vadītājam B. Flikam tika izteikti pārmetumi par to, ka viņš kopš stāšanās amatā nebija iesniedzis nevienu amatpersonas deklarāciju.

2011. gada 1. septembrī aviokompānijas prezidents B. Fliks parakstīja uzņēmuma akciju 59,11 tūkstošu latu nominālvērtībā pārdošanas līgumu Luksemburgā reģistrētajam finanšu pakalpojumu uzņēmumam "Transatlantic Holdings Company" par 9,66 miljoniem eiro. B. Fliks paziņoja, ka ir nepieļaujami, ka Latvijas valsts vilcina lēmumu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, vienlaikus to neļaujot darīt arī BAS.

12. un 13. septembrī "airBaltic" bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla lidojumus uz Briseli, Berlīni, Stokholmu, Tallinu un Viļņu, bet pēc tam paziņoja, ka "airBaltic" ziemas sezonā samazinās lidojumu skaitu un kopumā 2012. gadā plānoto lidojumu skaits būs par 9400 lidojumiem mazāks nekā 2011. gadā. 21. septembrī "airBaltic" Rīgas rajona tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un B. Fliks paskaidroja, ka "airBaltic" pieprasījusi tiesisko aizsardzību, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu aviokompānijas lēmumu un nevarētu mainīt kompānijas vadību, tomēr tiesa pieņēma lēmumu pieprasījumu atstāt bez virzības.

3. oktobrī tika panākta vienošanās par nacionālās aviokompānijas "airBaltic" glābšanu. Saskaņā ar to tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu ). Vienošanos parakstīja Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas", AS "Latvijas Krājbanka", "Bankas Snoras", "Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet". Vienošanās paredzēja arī tiesiskās aizsardzības pieteikuma atsaukšanu Rīgas rajona tiesā un 59 110 akciju pilnīgu dzēšanu, par ko lēmums tika pieņemts 2010. gada 30. aprīļa akcionāru sapulcē kā arī jaunā redakcijā apstiprināt "airBaltic" statūtus. No amata tika atcelts līdzšinējais vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks, kas 4. oktobrī publicēja vēstuli, kurā apstiprināja, ka atkāpjas no aviokompānijas vadītāja amata, pildot akcionāru vienošanos lidsabiedrības glābšanai. Preču zīme tika atgriezta atpakaļ "airBaltic" un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu. Tika iecelta jauna lidsabiedrības "airBaltic" valde trīs cilvēku sastāvā. 21. oktobrī "airBaltic" padome par kompānijas vadītāju apstiprināja bijušo Ungārijas nacionālās lidsabiedrības "Malev" vadītāju Martinu Gausu, kas pirms tam bija vadījis lidsabiedrības "Cirrus Airlines" un "Dba Luftfahrtgesellschaft".

2011. gada novembra sākumā SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus - 14 miljonu latu, bet valsts 5,2 miljonus latu. Pēc Latvijas krājbankas finansu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās "airBaltic" kapitāldaļas, kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku.

Kompānijas pārveide

Bombardier Q400 Next Gen.

2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja aviosabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredz līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu "airBaltic" plāno nomainīt reaktīvās lidmašīnas pret turbopropelleru lidmašīnām.

Lidojumu galamērķi

airBaltic lidojumu galamērķi.      Latvija      airBaltic galamērķi

airBaltic veic 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem ir sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas

Koda koplietošanas līgumi

AirBaltic ir noslēgti kodu koplietošanas līgumi ar sekojošajām aviokompānijām:

• Aeroflot (SkyTeam)
• Aerosvit Airlines
• Air Astana
• Alitalia (SkyTeam)
• Armavia
• Austrian Airlines (Star Alliance)
• Azerbaijan Airlines

• Brussels Airlines (Star Alliance)
• Georgian Airways
• KLM (SkyTeam)
• Malév Hungarian Airlines (Oneworld)
• Moldavian Airlines
• Rossiya

• Scandinavian Airlines (Star Alliance)
• Skyways Express
• Spanair (Star Alliance)
• Transaero
• Tajik Air
• Uzbekistan Airways

Gaisa flote

airBaltic Boeing 757-200WL pacelšanās laikā no Starptautiskās lidostas "Rīga".

2011. gada janvārī airBaltic flotē bija šādi gaisa kuģi ar vidējo vecumu 16 gadi:

airBaltic gaisa flote

Lidmašīnas tips	Tiek izmantotas	Pasūtītas	Papildus	Pasažieri
Boeing 737-300	8	0	0	149
Boeing 737-500	6	0	0	120-126
Boeing 757-200ER	2	0	0	200
Bombardier Q400 Next Gen	8	0	4	76
Fokker 50	3	0	0	46-52
Kopā	26	0	4

airBaltic paziņoja, ka gaisa satiksmes nozare vēlas 1,4 miljardus eiro aizdevumu, pērkot jaunu floti - 30 pilnīgi jaunas lidmašīnas.

Norakstītās lidmašīnas

airBaltic norakstītās lidmašīnas

Lidmašīnas tips	Kopā	Tika izmantotas
Saab 340	2	1995–1999
Avro RJ70	3	1996–2005
Boeing 737-500	5	2003–2010
Fokker 50	1	2005–2006

Attēlu galerija

• 

  Boeing 737-500 turbīna.

• 

  Boeing 737-500 pacelšanās laikā.

• 

  Fokker 50.

• 

  Fokker 50.

• 

  Lidmašīna Rīgas lidostā.

• 

  Fokker F-50.

Ārējās saites

• airBaltic mājaslapa
• airBaltic mājaslapa (angliski)
• airBaltic mobile mājaslapa
• Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi