airBaltic

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
airBaltic
airBaltic
Air Baltic Boeing 737-300
Air Baltic Boeing 737-300
IATA
BT
ICAO
BTI
Izsaukums
AIR BALTIC
Dibināta 1995. gadā
Darbību uzsāka 1995. gada 1. oktobrī
Galvenā bāze Rīga, Latvija
(Starptautiskā lidosta "Rīga")
Citas bāzes Tallina
Viļņa
Oulu (2010)
Lojalitātes pr. PINS
Flote 28
Galamērķi 60
Mātes kompānija Latvijas Republikas valdība
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Vadība Martins Gauss
Mājaslapa airbaltic.com

airBaltic jeb AS Air Baltic Corporation ir Latvijas nacionālā aviokompānija, kuras galvenā bāzes lidosta Rīgas Starptautiskā Lidosta atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Uzņēmuma izpilddirektors ir Martins Gauss.[1] airBaltic apvieno tradicionālo kā arī zemo izmaksu aviokompāniju biznesa modeļus. Tūkstošgades pirmās desmitgadē aviokompānija piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja finansiālas grūtības un bankrota draudi. 2011. gada Latvijas valsts pārņēma privātajiem investoriem piederošos 47,2% akciju, tā palielinot valsts kapitāldaļu līdz 99,8% akciju. 2014. gada 22. jūlijā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt Bitcoin kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviokompānija ir dibināta 1995. gada 28. augustāsabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "Latavio" likvidācijas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas - ASV kopuzņēmumu "Baltic International Airlines" un skandināvu lidsabiedrību Scandinavian Airlines. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija SAS (28,5%), Baltic International USA (8%) un divas investīciju kompānijas - Swedfund International AB (6,2%) un IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe (6,2%).[3] Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada 1. oktobrī ar lidmašīnu Saab 340, bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās Avro RJ70. 1998. gada beigās SAS nopirka visas Baltic International USA akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

1999. gadā visas airBaltic Saab 340 lidmašīnas tika aizstātas ar Fokker 50 lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi airBaltic uzsāka ar jauno darbinieku tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi Rīgas lidostā. 2003. gadā airBaltic nopirka pirmo Boeing 737-500 lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes - Viļņas lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz Āfriku. 2008 gada aprīlī airBaltic flotē ienāca pirmā Boeing 757-200ER lidmašīna, bet 2010. gada maijā airBaltic saņēma pirmo Bombardier Dash 8 Q400 tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā airBaltic sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lenarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā Oulu.[4][5][6]

Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" veidotajā 2014. gada punktualitātes reitingā airBaltic starp vairāk nekā 900 lidsabiedrībām ieņēma pirmo vietu, jo 94,5% no tās lidojumiem notika atbilstoši grafikam. Tālākajās vietās aiz AirBaltic bija Hawaiian Airlines, Austrian Airlines, Iberia un Norwegian Air Shuttle.[7]

Konflikts ar Latvijas valdību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada janvārī Skandināvijas aviokompānija "Scandinavian Airlines" (SAS) sev piederošās airBaltic akcijas (47,2%) pārdeva privātam akcionāram - "Baltijas Aviācijas sistēmām" (BAS), kas tika saistīts ar airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku. Vēlāk BAS izteica vēlmi iegūt savā kontrolē arī valstij piederošos 52,6% airBaltic akciju, tomēr lidsabiedrības privatizācijas piedāvājumi tika noraidīti. 2009. gada martā airBaltic vadītājam B. Flikam tika izteikti pārmetumi par to, ka viņš kopš stāšanās amatā nebija iesniedzis nevienu amatpersonas deklarāciju.

2011. gada 1. septembrī aviokompānijas prezidents B. Fliks parakstīja uzņēmuma akciju 59,11 tūkstošu latu nominālvērtībā pārdošanas līgumu Luksemburgā reģistrētajam finanšu pakalpojumu uzņēmumam "Transatlantic Holdings Company" par 9,66 miljoniem eiro. B. Fliks paziņoja, ka ir nepieļaujami, ka Latvijas valsts vilcina lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, vienlaikus to neļaujot darīt arī BAS.

12. un 13. septembrī "airBaltic" bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla lidojumus uz Briseli, Berlīni, Stokholmu, Tallinu un Viļņu, bet pēc tam paziņoja, ka airBaltic ziemas sezonā samazinās lidojumu skaitu un kopumā 2012. gadā plānoto lidojumu skaits būs par 9400 lidojumiem mazāks nekā 2011. gadā.[8] 21. septembrī airBaltic Rīgas rajona tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un B. Fliks paskaidroja, ka airBaltic pieprasījusi tiesisko aizsardzību, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu aviokompānijas lēmumu un nevarētu mainīt kompānijas vadību, [9] tomēr tiesa pieņēma lēmumu pieprasījumu atstāt bez virzības.[10]

3. oktobrī tika panākta vienošanās par nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanu. Saskaņā ar to tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Vienošanos parakstīja Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas", AS "Latvijas Krājbanka", "Bankas Snoras", "Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet". Vienošanās paredzēja arī tiesiskās aizsardzības pieteikuma atsaukšanu Rīgas rajona tiesā un 59 110 akciju pilnīgu dzēšanu, par ko lēmums tika pieņemts 2010. gada 30. aprīļa akcionāru sapulcē kā arī jaunā redakcijā apstiprināt airBaltic statūtus.

No amata tika atcelts līdzšinējais vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks, kas 4. oktobrī publicēja vēstuli, kurā apstiprināja, ka atkāpjas no aviokompānijas vadītāja amata, pildot akcionāru vienošanos lidsabiedrības glābšanai.[11] Preču zīme tika atgriezta atpakaļ airBaltic un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.[12] Tika iecelta jauna lidsabiedrības airBaltic valde trīs cilvēku sastāvā. 21. oktobrī airBaltic padome par kompānijas vadītāju apstiprināja bijušo Ungārijas nacionālās lidsabiedrības "Malev" vadītāju Martinu Gausu, kas pirms tam bija vadījis lidsabiedrības "Cirrus Airlines" un "Dba Luftfahrtgesellschaft".[13]

2011. gada novembra sākumā SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus - 14 miljonu latu, bet valsts 5,2 miljonus latu. Pēc Latvijas krājbankas finansu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās airBaltic kapitāldaļas, kļūstot par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.[14]

Kompānijas pārveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bombardier Q400 Next Gen.

2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja aviosabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredz līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu airBaltic sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām Boeing vai Airbus lidmašīnām,[15] bet velak izšķīrās par labu Bombardier.

Lidojumu galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic lidojumu galamērķi 2011. gadā:
  Latvija
  airBaltic galamērķi

Līdz 2011. gadam airBaltic tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā airBaltic atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.[16]

Koda koplietošanas līgumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada februārī airBaltic bija noslēgti kodu koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:[P 1]

Gaisa flote[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada jūnijā Air Baltic flote sastāvēja no šādām lidmašīnām ar vidējo vecumu 14,9 gadi:

airBaltic gaisa flote [17]
Lidmašīnas tips Attēls Tiek izmantotas Pasūtītas Papildus Sēdvietas Piezīmes
Boeing 737-300 AirBaltic B733 YL-BBK.jpg 9 - - 144 Plāno izmantot līdz 2017. gadam un tad aizstāt ar Bombardier CS300
Boeing 737-500 Air Baltic B735 YL-BBF.jpg 5 - - 120 Plāno izmantot līdz 2017. gadam un tad aizstāt ar Bombardier CS300
Bombardier CS300 Bombardier CSeries mockup.png 10 10 148 Plāno izmantot no 2015. gada un aizstāt Boeing 737-300 un 737-500
Bombardier Q400 Next Gen Air Baltic Q400 YL-BAX.JPG 8 4 5 76
Fokker 50 AirBaltic Fokker50 YLBAA.jpg 6 - - 50
Kopā 28 14 15

2012. gada 20. decembrī airBaltic paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar Kanādas Bombardier Commercial Aircraft kompāniju par desmit jaunu Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit Bombardier CS300 lidmašīnām. Pirmās CSeries lidmašīnas plāno saņemt 2015. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski pāriet tikai uz Bombardier lidmašīnām.

CSeries lidaparātos izmanto Pratt & Whitney PurePower PW1500G dzinējus, nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. To maksimālais lidojuma attālums ir 5463 km.[18]

Norakstītās lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic norakstītās lidmašīnas
Lidmašīnas tips Kopā Tika izmantotas
Saab 340 2 1995–1999
Avro RJ70 3 1996–2005
Boeing 737-500 5 2003–2010
Boeing 757-200ER 2 2009–2012
Fokker 50 1 2005–2006

airBaltic Training[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic Training
Tips SIA
Darbības joma aviācijas apmācība
Dibināts 2010. gads
Galvenais birojs

Riga, Karogs: Latvija Latvija

Pilotu iela 6
Pakalpojumi pilotu apmācība
apkalpes apmācība
IATA kursi
Mātes uzņēmums airBaltic
Mājaslapa www.airbaltictraining.com

airBaltic Training ir airBaltic meitasuzņēmums, kas piedāvā aviācijas apmācību pakalpojumus Rīgā.[19] Pieejamā pilotu, apkalpes un personāla apmācība ir starptautiski atzīta [20] un 2011. gada februārī airBaltic Training kļuva par pirmo Starptautiskās gaisa satiksmes asociācijas (IATA) reģionālo apmācību centru visā Eiropas Savienībā. Apmācības programmas apmeklē cilvēki no vairāk nekā 30 dažādām valstīm, tostarp no Skandināvijas, Rietumeiropas, Tālajiem Austrumiem un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Savienotais lidojums (koda koplietošana) nozīmē, ka pirmo lidojuma segmentu izpilda airBaltic, bet otro — sadarbības partneris. Papildus tiešajiem lidojumiem uz 60 galamērķiem airBaltic sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Par 'airBaltic' jauno izpilddirektoru kļūst Martins Gauss
  2. AirBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu
  3. A/S Air Baltic Corporation
  4. airBaltic preses relīze 26.03.2010.
  5. Air Baltic Setting up Oulu Hub
  6. airBaltic preses relīze 23.09.2010.
  7. «airBaltic» ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē LETA 2015. gada 7. janvārī
  8. SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem airBaltic reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī
  9. "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.
  10. airBaltic pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris
  11. Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos, financenet.lv 04.10.2011.
  12. Fliks zaudē amatu; "airBaltic" tiks glābta, financenet.lv 03.10.2011.
  13. Par "airBaltic" vadītāju apstiprina vācieti Martinu Gausu. www.nozare.lv 2011. gada 21. oktobrī
  14. SM pārņem "airBaltic" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī
  15. "airBaltic" līdz 2016.gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā
  16. http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945
  17. Gaisa flote, airbaltic.lv
  18. airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi airBaltic preses relīze 2012. gada 20. decembrī
  19. airBaltic Training | About Us, airbaltictraining.com (angliski)
  20. Laikraksts: 'airBaltic Training' ir ļoti spēcīgas pozīcijas aviācijas apmācības tirgū, delfi.lv, 25.12.2011.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]