Aisbergs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aisbergs pie Grenlandes

Aisbergs (vācu: Eisberg - ledus kalns) ir no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, kurš dreifē Pasaules okeānā.

Aisbergs

Fiziskās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aisberga raksturīga īpašība - virs ūdens redzamā daļa ir tikai maza daļa no tās, kas slēpjas ūdenī. Tā kā ledus blīvums ir mazāks nekā šķidra ūdens blīvums, aisbergi, tāpat kā jebkurš ledus gabals, spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt. Ledus blīvums ir 920 kg/m3, bet jūras ūdens blīvums - apmēram 1025 kg/m3, tādēļ zem ūdens līmeņa atrodas apmēram 90% aisberga tilpuma.

Aisbergs

Dreifējot aisbergi pamazām kūst. Lai ledus izkustu, aisbergs absorbē tikpat enerģijas, cik vajadzētu tāda paša daudzuma ūdens uzsildīšanai no 0 līdz 80 °C. Pārvietojoties aisbergs nokļūst zemeslodes siltajos apgabalos[1] un kūst arvien ātrāk.

Ietekme uz klimatu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aisbergu skaita palielināšanās, pēc daudzu klimatologu domām, liekas bīstams simptoms, kas liecina par Zemes atmosfēras uzsilšanu. Pēc citu zinātnieku domām, faktiskais lielo aisbergu skaits nav mainījies pēdējo 30 gadu laikā, bet ir uzlabojusies to uzskaite.[2]

Tikai neliela daļa aisberga atrodas virs ūdens virsmas

Sociāli ekonomiskā bīstamība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aisbergam dreifējot, tas var pārvietoties pietiekoši tālu no savas atdalīšanās vietas. Pārvietojoties ar okeānu straumēm, tas agri vai vēlu nonāk uz kuģu ceļiem, līdz ar to izraisot ne mazums kuģu avāriju.

Kūstot aisbergi atbrīvo saldūdeni, kas izmaina jūru un okeānu ūdens sāļu koncentrāciju, līdz ar to daudzas no jūras zivju un citiem dzīvnieku sugām ir spiestas vai nu meklēt sāļākus ūdeņus, vai arī tās izmirst. Noteiktu jūras iemītnieku sugu dzīvesvietas areāla izmaiņas nes sev līdzi problēmas piekrastes iedzīvotājiem, kas pelna sev iztiku, nodarbojoties ar zveju.

Aisbergu pozitīvā ietekme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visai bieži kuģojot var redzēt ainas, ka pingvīni, roņi, dažādi putni atrod sev nomešanās vietu uz kāda no dreifējošiem ledus kalniem. Dabas pētnieki domā, ka šādi ir notikusi dzīvnieku sugu izplatība no Dienvidpola uz citiem kontinentiem.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]