Aiz upītes es uzaugu

Vikipēdijas lapa
„Aiz upītes es uzaugu” sākuma notis.

Aiz upītes es uzaugu ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas un Mūzikas svētkos 1895. gadā.

Latvju kormūzikā šai precību dziesmai savdabīga vieta kā vienam no agrīnākajiem mēģinājumiem izlietot vienā harmonizējumā divas dažādas meldijas.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1882. gadā Jurjāns pēc Pēterburgas konservatorijas beigšanas devās strādāt par mūzikas pedagogu, diriģentu un ērģelnieku Harkivas mūzikas skolā, no kurienes atgriezās dzimtenē tikai 1920. gadā.

Komponista Andreja Jurjāna skaņdarbs Reitera kora izpildījumā (diriģents Teodors Reiters)

Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.


Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda.

Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.

Sauc bāliņi, māj ar roku:

Nāc, māsiņa, atpakaļi!

Es neiešu, bāleliņi,
Barga tava līgaviņa.

Nāc, māsiņa, atpakaļi,
Rāšu savu līgaviņu!

Nāc, māsiņa, atpakaļi

Sava tēva sētiņāi!

Es neiešu, bāleliņi,
Vai tu sauci, vai nesauci!

Man pašai-i līdzi auga
Labas zemes arājiņis.

Tas paņēma manu pūru,

Mana pūra atslēdziņu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 188. lpp.
  2. www.dailytangents.com[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]