Akantīts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Akantīts
AcanthiteSAXE.jpg
Klasifikācija
Klase: Sulfīdu minerāls
Štrunca ID: 2/B.05-10
Ķīmiskā formula: Ag2S
Singonija: monoklīnā
Īpašības
Krāsa: Svina pelēka, melna
Svītras krāsa: Svina pelēka, metāliska
Habituss: Dendrīti, labi izteikti kristāli, skeletkristāli
Skaldnība: Slikta divos virzienos
Lūzums:
Cietība pēc Mosa skalas: 2-2,5
Spīdums: Metālisks
Caurspīdīgums: Necaurspīdīgs
Laušanas koeficients: -
Pleohroisms: -
Blīvums: 7,3 g/cm3


Akantīts (nosaukums no grieķu - akantha - "ērkšķis" kristālu formas dēļ ) ir izplatīts minerāls. Literatūrā zem šāda nosaukuma aprakstīts 1855. gadā, kaut gan šādu minerālu pieminējis Mikaels Agrikola jau 1529. gadā. Sudraba sulfīda zemas temperatūras varietāte. Jebkurš sudraba sulfīds istabas temperatūrā ir akantīts. Literatūrā akantītu bieži kļūdaini sauc par argentītu, kaut gan argentīts ir augstas temperatūras sudraba sulfīds, kas istabas temperatūrā (jau zem 179°C temperatūras) nevar eksistēt. Par argentītu dēvē akantīta pseidomorfozes pēc argentīta kristālu formas.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīga sudraba rūda. Minerāls satur 87,06% sudraba.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmas vairāk nekā 1500 vietas, kur atrasts šis minerāls. Latvijai tuvākās ir:

Lielākās atradnes, kur akantītu iegūst rūpnieciskos apjomos sudraba ieguvei ir:

Paveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Argentīts - akantīta pseidomorfozes pēc augstā temperatūrā eksistējušiem argentīta kristāliem
  • Cinka akantīts - cinku saturošs akantīts, atrod Bolīvijā, Potosi departamentā, Hiako raktuvēs
  • Dalemincīts - akantīta pseidomorfozes pēc stefanīta kristāliem, sākotnēji uzskatīja par atsevišķu minerālu
  • Jalpaīts - cits minerāls, taču nereti šo vara un sudraba sulfīdu uzskata par akantīta paveidu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]