Aksi

Vikipēdijas lapa
Aksi
Aksi
Aksi piekraste
Aksi (Igaunija)
Aksi
Aksi
Ģeogrāfija
Izvietojums Somu līcis
Koordinātas 59°36′0″N 25°05′0″E / 59.60000°N 25.08333°E / 59.60000; 25.08333Koordinātas: 59°36′0″N 25°05′0″E / 59.60000°N 25.08333°E / 59.60000; 25.08333
Platība 59 ha
Garums 2,2 km
Platums 0,4 km
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Harju apriņķis
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Aksi Vikikrātuvē

Aksi (igauņu: Aksi vai Väike-Prangli — ‘Mazā Prangli’, zviedru: Lilla Wrangelsö, vācu: Klein-Wrangelsholm) ir Igaunijai piederīga neapdzīvota sala Somu līcī, dienvidaustrumos no lielākās Prangli. Pieder Harju apriņķa Vīmsi pagastam.

Sala ir ar smilšu augsnēm, to klāj kadiķi un priežu meži. Vietām aug arī bērzi. Iekļauta Prangli ainavu aizsardzības teritorijā.

Aksi bija apdzīvota laikaposmā no 1790. gada līdz 1953. gadam, kad pēdējos salas iedzīvotājus aiziet spieda PSRS robežapsardze.

1986. gadā celta maza bāka. Salā saglabājušies akmens žogi, ēku atliekas un pamati.

Akmens labirinti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesantākais piemineklis salā ir divi akmens labirinti kas veidoti no rindās izvietotiem laukakmeņiem. Arī citās agrāk zviedru apdzīvotajās Igaunijas salās ir šādi labirinti un tie saistāmi ar senām zvejnieku un jūrasbraucēju tradīcijām, kuru mērķis bija nodrošināt drošu braucienu.

Saskaņā ar nostāstiem vecāko labirintu (Türgi linn - ‘turku pilsēta’) 1849. gadā veidojis kāds zviedru virsnieks Dāvids Vekmans. Pie ieejas labirintā akmenī iekalti viņa iniciāļi "DW" un gadaskaitlis "1849".

Otrs labirints atrodas salas ziemeļrietumu daļā. Ziemeļos no tā atrodas akmens, kurā iekalts "EKA 1914". Novadpētnieki uzskata, ka labirintu 1914. gadā veidojis Ēvalds Konstantīns Aksbergs. Citas ziņas liecina, ka labirints celts 1915. gadā un tajā mīlējuši spēlēties salinieku bērni.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]