Akustiskā ģitāra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Firmas "Martin" akustiskā ģitāra

Akustiskā ģitāra[1] ir mūzikas instruments, kurš tiek spēlēts raustot vai strinkšķinot tā stīgas. Tās skaņa ir akustiska, jo šo ģitāru spēlē bez skaņas pastiprinātāja.

Ģitāra ir viens no pasaulē populārākajiem mūzikas instrumentiem, bet tieši akustiskā ģitāra ir ieņēmusi nozīmīgu vietu mūzikas pasaulē, jo tā tiek izmantota visos mūzikas stilos, un to spēlē miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Akustiskās ģitāras skaņa tiek radīta, vibrācijām, kuras rodas nostrinkšķinot ģitāras stīgas, plūstot cauri ģitārai uz ģitāras virsmu, tad ģitāras iekšienē, tās tukšajā daļā, kuru sauc par rezonatoru, šī skaņa tiek pastiprināta, un mēs to sadzirdam.[2]

Ģitāras vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds ģitāra ir cēlies no senā Sanskrita, valodas no kuras ir cēlušās Centrālāzijas un Ziemeļindijas valodas, vārda „tar”, kurš tulkojumā nozīmē stīga.[3]

Liecības par mūzikas instrumentu, kas līdzinās ģitārai var jau sastapt senos ēģiptiešu pieminekļos. Bet tāda sešstīgu ģitāra, kādu mēs to pazīstam tagad, parādījās tikai ap 19. gadsimtu, jo iepriekš gan tās forma, gan izmēri bija ļoti dažādi, un tie nepārtraukti mainījās, jo netika tie netika definēti.

Pienākot 20. gadsimtam, ģitāra jau visā pasaulē bija kļuvusi par populāru mūzikas instrumentu. Tādi izcili komponisti kā Šūberts, Vēbers un Paganīni, bija sarakstījuši neskaitāmas kompozīcijas ģitārai. Un ģitāras popularitāte tikai auga. Tā tika plaši izmantota džeza mūzikā. No akustiskās ģitāras 20. gadsimta 30. gados radās elektriskā ģitāra, kura ļāva ģitāras skanējumam kļūt skaļākam – tā rezultātā attīstījās arī blūzs, rokenrols un vēlāk visiem pazīstamā rokmūzika.

Ģitāras uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akustiskās ģitāras uzbūvi labi varētu pielīdzināt cilvēka uzbūvei, jo arī akustiskās ģitāras galvenās trīs daļas varētu saukt par ģitāras „galvu”, „kaklu” un „ķermeni”[4][5]:

Galva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir akustiskās ģitāras pats gals, kur atrodas ģitāras kolkas, jeb tās mazās „tapiņas”, uz kurām tiek uztītas stīgas. Ar šo kolku palīdzību ģitāra tiek noskaņota, griežot tās vienā vai otrā virzienā, jo, pievelkot ģitāras stīgu ciešāk, tā tiek vairāk nospriegota un tās tonis skan spalgāk, bet, atlaižot šo stīgu vaļīgāk, tās tonis būs zemāks.

Kakls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par akustiskās ģitāras kaklu dēvē ģitāras grifu jeb to ģitāras daļu, kur atrodas stīgas. Šis ģitāras grifs ir sadalīts mazākās iedaļās – ladās, lai ģitāras spēlētāji, varētu viegli orientēties un spēlēt ģitāru. Starp ģitāras galvu un kaklu atrodas ģitāras augšējais slieksnītis, neliels plastmasas gabaliņš ar speciāli izveidotām iedobēm, kurās iegulstas stīgas. Varētu teikt, ka šis augšējais slieksnītis satur stīgas to nepieciešamajā pozīcijā ģitāras augšējā daļā.

Ķermenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akustiskās ģitāras ķermenis ir ģitāras korpuss, jeb tā ģitāras daļa, kura ir vidū tukša un kuru mēs parasti atstutējam pret savu celi, to spēlējot. Lai gan, protams, visas ģitāras sastāvdaļas ir nozīmīgas, tieši ģitāras korpuss sastāv no visvairāk detaļām. Akustiskās ģitāras virsmu jeb priekšējo daļu, tulkojot no angļu valodas, dēvē par „skaņas dēli” (sound board). Šai daļai ir tieši šāds apzīmējums, jo tieši šī ģitāras virsma uztver vibrācijas, kuras ir radījušas stīgas, tālāk novadot tās uz rezonatoru, jeb ģitāras tukšo vidu, kurš pastiprina šo vibrāciju skaņu, līdzīgi kā to dara skaļruņi, un mēs dzirdam skaņas, kuras tiek spēlētas uz šīs ģitāras. Vēl uz ģitāras virsmas atrodas apakšējais slieksnītis, kurš atkal satur ģitāras stīgas, kurš atrodas un tiltiņa, jeb neliela paaugstinājuma, lai stīgas varētu stiepties virs rezonatora.

Akustiskās ģitāras paveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bez akustiskās ģitāras vēl, protams, ir sastopamas arī elektriskās, elektro - akustiskās ģitāras, kuras ir radušās pārveidojot akustisko ģitāru, kā arī klasiskās ģitāras, kuras gan ir radušās pirms pašas akustiskās ģitāras. Taču akustiskā ģitārai arī ir savi iedalījumi, kā tā iedalās vairākos veidos, kuru galvenā atšķirība ir to izmēri, korpusa veids, kā arī skanējums.[6]


Salona ģitāra (Parlor guitar) ir mazākā no iespējamajām ģitārām, jo tā ir pat mazāka par klasisko ģitāru. Līdz ar to tā ir arī vieglāka un to ir vienkāršāk pārvedāt, īpaši lidojot ar lidmašīnu, jo tā aizņems mazāk vietas. Tās skanējums ir ļoti sabalansēts, jo, pretēji citu stilu ģitārām, gan šīs ģitāras apakšējās, gan augšējās notis nav skaļākas par pārējām, tādēļ tā skanēs vienmērīgi un būs īpaši piemērota mazākām telpām.


Drednauta stila ģitāra (Dreadnought style) ir ģitāra, kura izmērā ir vidēji liela, taču tās skanējums ir pietiekami skaļš, lai piepildītu arī lielāku telpu. Šo ģitāru dažreiz dēvē arī par vesterna stila ģitāru, jo, spēlējot šo ģitāru, apakšējās notis skanēs ļoti izteiksmīgi un skaļāk kā augšējās. Šis ģitāras stils tika īpaši veidots, lai ar šo ģitāru varētu spēlēt pavadījumu dziedātājiem.


Izgrieztā drednauta stila ģitāra (Cutaway Dreadnought Style) ir ģitāra, kuras skanējums un lielums ir tieši tāds pats kā parastajai Drednauta stila ģitārai. Vienīgā atšķirība ir, ka tās korpusa apakšā netālu no ģitāras grifa sākuma tai ir it kā izgriezts iedobums, kas ir darīts, lai ģitāristi vieglāk varētu nospēlēt īpaši augstas notis uz augstām ladām.


Lielā džambo stila ģitāra (Jumbo syle) ir vislielākais un arī visskaļākais ģitāras paveids. Tas ir piemērots īpaši lielām telpām, jo tā skanējums ir skaļš un skaidrs, un to sadzirdēs arī bez pastiprinātāja vai mikrofona. Šīs ģitāras skanējuma iezīme ir, ka šī stila ģitārai īpaši skaļi skan apakšējās notis, kas lieti noderētu, spēlējot dziesmas zemās skaņkārtās.

Populāri ģitāristi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protams, jebkuram lieliskam mūzikas instrumentam ir vajadzīgi arī lieliski un prasmīgi šī instrumenta spēlētāji, kuri spētu parādīt visas šī instrumenta priekšrocības un iezīmes, kas to padara tik īpašu. Un ģitārai šādu lielisku ģitāras spēlētāju netrūkst.

Latviešu ģitāristi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielu meistarību spēlējot ģitāru vienmēr parādīja vai vēl jo projām demonstrē „Līvu” ģitāristi Jānis Grodums un Ēriks Ķiģelis, viņa dēls Fēlikss Ķiģelis, grupas „Prāta vētraģitārists Jānis Jubalts, dziesminieki Kārlis Kazāks un Goran Gora un vēl daudzi citi izcili latviešu ģitāristi.

Ārzemju ģitāristi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī citās valstīs ir lieliski ģitāras virtuozi, bez kuriem mēs vairs nevarētu iedomāties populāro mūziku, piemēram, Ēriks Kleptons, Džefs Baklijs, Brajens Mejs no grupas „Queen”, Džimijs Peidžs, Džimijs Hendrikss un vēl daudzi, daudzi citi neatkārtojami ģitāristi.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]