Akvatinta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fransisko Goija. Zīmējuma un akvatintas tehnika ciklam "Kapričio" "Vai kāds atbrīvos mūs no važām?" 1799. g.

Akvatinta (no itāļu: aquatinta — ‘ūdens’ un ‘nokrāsots’) ir grafikas dobspiedes tehnikas vara gravīras veids.[1]

Akvatintas tehnikā tiek sagatavota metāla plāksne, izmantojot sveķainu asfalta pulveri vai kolofoniju, vai abu maisījumu, ko vienmērīgi noklāj metāla plāksnei un silda. Uz sagatavotās plātnes var veidot zīmējumu ar otu. Pēc zīmējuma veidošanas plātni nedaudz iekodina ar skābi, pateicoties kam rodas niansēta, nevienmērīga virsma, bet nospiedumā jeb estampā veidojas dažādas intensitātes tonalitāte. Aizvien niansētāku toni var panākt, atkārtojot kodināšanu.

Ar terminu "akvatinta" apzīmē kā dobspiedes tehniku, tā arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Akvatinta atgādina zīmējumu ar tušu vai akvareli.

Akvatinta radās Francijā ap 1760. gadu, to izgudroja franču mākslinieks Žans Batists Leprenss. Sākotnēji šī tehnika tika pielietota kā reproducējošās vai krāsainās gravīras veids, bet 19. — 20. gadsimtā akvatinta kļuva ļoti populāra, par ko jāpateicas Fransisko Goijam, kas spēja apvienot akvatintas un oforta īpašības.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Blūma, D. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 10.lpp.