Alīta
| Alīta | |||
| Alītas panorāma | |||
|
|||
|
Alīta
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Pašvaldība | Alītas pilsētas pašvaldība | ||
| Pilsētas tiesības | 1581 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 45 km² | ||
| Augstums vjl | 89 m | ||
| Iedzīvotāji (2009) | |||
| - kopā | 74 563 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa: http://www.alytus.lt/ | |||
Alīta (lietuviešu: Alytus) ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas. Rajona un Alītas pilsētas pašvaldības centrs. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā Dzūkijas pilsēta ar 74 563 iedzīvotājiem 2009. gadā. Cēsu sadraudzības pilsēta.
Pilsētas iedzīvotāji pēc nacionālā sastāva - 94,7% lietuviešu, 2,8% krievu. Rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, V. Kudirkas rajona centrālā slimnīca, sporta celtnes.
Alīta ir Lietuvas patriota Roma Kalantas (Romas Kalanta, 1953-1972), futbolista Židrūna Karčemarska (Žydrūnas Karčemarskas, 1983), cīkstones Živiles Raudonienes (Živilė Raudonienė, 1982) un futbolista Gintara Staučes (Gintaras Stauče, 1969) dzimtā pilsēta.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Alīta pirmoreiz minēta 1377. gadā Marburagas Vīganda hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Stefans Batorijs Alītai piešķīra Magdeburgas tiesības. Šis datums mūsdienās ir Alītas pilsētas svētki. Pagātnē Alīta daudzkārt cietusi dažādos karos. Vairākkārtīgi to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Polijas dalīšanas rezultātā pilsēta bija sadalīta divās daļās: Alītā I, kura iekļāvās Krievijā, un Alītā II Prūsijas sastāvā. Uzvarējusi karā pret Napoleonu, Krievija visu Alītu iekļāva savā sastāvā. Tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā.
Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas [izmainīt šo sadaļu]
| Iedzīvotāju skaita izmaiņas | |
|---|---|
| Gads | Iedz. |
| 1823 | 600 |
| 1827 | 289 |
| 1867 | 554 |
| 1886 | 1 769 |
| 1896 | 822 |
| 1897 | 3 445 |
| 1923 | 6 322 |
| 1931 | 7 124 |
| 1939 | 9 207 |
| 1959 | 12 300 |
| 1964 | 15 600 |
| 1970 | 28 165 |
| 1974 | 40 200 |
| 1979 | 55 509 |
| 1983 | 64 000 |
| 1989 | 73 015 |
| 2001 | 71 491 |
| 2006 | 69 145 |
| 2007 | 68 835 |
| 2008 | 68 304 |
| 2009 | 67 505 |
| 2010 | 66 841 |
| 2011 | 60 618 |
Kultūra [izmainīt šo sadaļu]
Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, pedagoga A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis karavīram A. Jozapavičam. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400-ajai jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskās atmiņas muzejs, rakstnieka A. Jonīna muzejs.
Baznīcas [izmainīt šo sadaļu]
Alītā ir četras baznīcas:
- Svēto Sargeņģeļu, celta 1830 g.
- Svētā Kazimira
- Svētā Ludviga, celta 1524 g.
- Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības, visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 g.
Rūpniecība [izmainīt šo sadaļu]
Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir vairākas kompānijas - leduskapju rūpnīca Snaigė, dzelzbetona rūpnīca Alytaus gelžbetonis, ceļu būves uzņēmums Alkesta, komunālais uzņēmums Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, Alytaus tekstilė, Lietuvos žaliava, Daisotra un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir dzērienu rūpnīca Alita, Alytaus chemija, Alytaus Coca - cola un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā - Astra.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Alīta.- Ledusskapju rūpnīca "Snaige"
- Ceļu būves uzņēmums "Alkesta"
- Dzelzbetona rūpnīca "Alytaus gelžbetonis"
- Dzērienu rūpnīca "Alita"
|
|||||||||||