Alīta

Alīta Alytus
—  Pilsēta  —
Alītas panorāma
Ģerbonis
Alīta Atrašanās vieta Lietuvā
Koordinātas: 54°24′″N 24°3′″E
Valsts	Lietuva
Etnogrāfiskais reģions	Dzūkija
Apriņķis	Alītas apriņķis
Pašvaldība	Alītas pilsētas pašvaldība
Pirmoreiz minēta	1377
Pilsētas tiesības	1581
Platība
- Kopējā	45 km²
Iedzīvotāji (2009)
- Kopā	74 563
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.ams.lt

Alīta ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 km uz dienvidiem no Kauņas un 108 km uz dienvidrietumiem no Viļņas. Apriņķa, rajona, pilsētas pašvaldības centrs. Vislielākā Dzūkijas pilsēta, 74 563 iedzīvotāji (2009).

Pilsētā dzīvo 94,7% lietuviešu, 2,8% krievu. Rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, V. Kudirkas rajona centrāla slimnīca, sporta celtnes.

Pilsētas vārdā nosaukts krāteris uz Marsa^{[nepieciešama atsauce]}.

Vēsture

Alīta pirmoreiz pieminēta 1377. gadā Vyganda Marburgieša hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Alītai tika dotas Magdeburgas tiesības. Šis datums ir Alītas pilsētas diena. Caur Alītu uz valsts vidieni gāja krustnešu ceļi. Pagātnē Alīta daudz reižu cietusi no svešām armijām. Daudzkārt to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Vēstures notikumi pilsētu sadalīja divās daļās: Alītā I, kura pārgāja Krievijai, un Alītā II, kura pārgāja Prūsijai. Uzvarējusi karā pret Napoleonu, Krievija okupēja visu Alītu. Taču tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā.

Demogrāfija

Alītas pilsētas iedzīvotāju dzimstība 1995 - 2001. g. (1000-im iedzīvotāju)

Gads Iedz. 1827 289 (Alīta I) 1886 926 (Alīta I) un 843 (Alīta II) 1897 1435 (Alīta I) un 2010 (Alīta II) 1923 6322 1940 9900 1959 9900 1970 12 400 1979 28 074 1989 55 509 1990 74 746

Gads Iedz. 1991 76 471 1992 77 432 1993 77 574 1994 77 414 1995 77 302 1996 77 354 1997 77 362 1998 77 178 1999 77 338 2000 72 045

Gads Iedz. 2001 71 491 2002 71 611 2003 71 482 2004 70 717 2005 69 859

Kultūra

Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis A. Jozapavičum. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400-ajai jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskās atmiņas muzejs, A. Jonīna muzejs.

Baznīcas

Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības Baznīca

Alītā ir četras baznīcas:

• Svēto Sargeņģeļu, celta 1830 g.
• Svētā Kazimira
• Svētā Ludviga, celta 1524 g.
• Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības, visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 g.

Rūpniecība

Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir daudz kompāniju - "Snaigė", "Alytaus gelžbetonis", "Alkesta", Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, "Alytaus tekstilė", Lietuvos žaliava, "Daisotra" un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir "Alita", "Alytaus chemija", "Alytaus Coca - cola" un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā - "Astra".

• 

  Alīta

• 

  Alīta 2005.-2006. gada ziemā

• 

  Dailides ezers pilsētas parkā