Albīnisms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Medicīniskā brīdinājuma ikona
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu!
Albīns zēns

Albīnisms (latīņu: albus — ‘balts’) ir vairāk ģenētisks defekts nekā slimība, ar kuru jau cilvēki vai dzīvnieki piedzimst. Šī defekta izraisītājs ir pigmenta melanīna trūkums matos, acīs vai ādā, kas izstrādā krāsvielas. Indivīdus vai dzīvniekus, kuriem ir albīnisms, sauc par albīniem.

Albīnisma raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēkiem ar albīnismu parasti ir balti vai gaiši blondi mati un ļoti gaiša āda. Viņu acis ir zilas vai neparasti iesārtas. Cilvēkiem ar albīnismu patiesībā ir dažādas problēmas ar redzi un saules iedegumu. Visas šīs problēmas ir tāpēc, ka albīniem ir maz vai vispār nav pigmentu matos, acīs un ādā.

Albīniem redzes problēmas ir saistītas ar nistagmu (neregulāras acs ātras kustības), šķielēšanu un redzes defektiem (tuvredzība, tālredzība).

Nepilnīgs albīnisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja cilvēkiem vai dzīvniekiem ir tikai dažas vai daļējas albīnisma pazīmes un neatbilst pilnībā albīnisma raksturojumam, tad to sauc par nepilnīgu albīnismu jeb leicismu.[1]

Albīni dzīvnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albīns ķengurs

Albīni dzīvnieki ir vairāk apdraudēti no plēsīgajiem dzīvniekiem, jo tie atšķirībā no saviem sugas brāļiem, nespēj noslēpties no ienaidnieka gaišā izskata dēļ. Tos arī atgrūž citi sugas pārstāvji, tāpēc nespēj vairoties.

Savukārt cilvēki uzskata albīnus dzīvniekus par skaistiem un nereti zoodārzi cīnās un ir gatavi maksāt lielas naudas summas par īpaši retiem albīniem dzīvniekiem.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne - 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.
  2. Balto dzīvnieku skaistums un posts (www.apollo.lv)
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Albīnisms