Albīnisms
Albīnisms (latīņu: albus — ‘balts’) ir vairāk ģenētisks defekts nekā slimība, ar kuru jau cilvēki vai dzīvnieki piedzimst. Šī defekta izraisītājs ir pigmenta melanīna trūkums matos, acīs vai ādā, kas izstrādā krāsvielas. Indivīdus vai dzīvniekus, kuriem ir albīnisms, sauc par albīniem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Albīnisma raksturojums
Cilvēkiem ar albīnismu parasti ir balti vai gaiši blondi mati un ļoti gaiša āda. Viņu acis ir zilas vai neparasti iesārtas. Cilvēkiem ar albīnismu patiesībā ir dažādas problēmas ar redzi un saules iedegumu. Visas šīs problēmas ir tāpēc, ka albīniem ir maz vai vispār nav pigmentu matos, acīs un ādā.
Albīniem redzes problēmas ir saistītas ar nistagmu (neregulāras acs ātras kustības), šķielēšanu un redzes defektiem (tuvredzība, tālredzība).
[izmainīt šo sadaļu] Nepilnīgs albīnisms
Ja cilvēkiem vai dzīvniekiem ir tikai dažas vai daļējas albīnisma pazīmes un neatbilst pilnībā albīnisma raksturojumam, tad to sauc par nepilnīgu albīnismu jeb leicismu.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Albīni dzīvnieki
Albīni dzīvnieki ir vairāk apdraudēti no plēsīgajiem dzīvniekiem, jo tie atšķirībā no saviem sugas brāļiem, nespēj noslēpties no ienaidnieka gaišā izskata dēļ. Tos arī atgrūž citi sugas pārstāvji, tāpēc nespēj vairoties.
Savukārt cilvēki uzskata albīnus dzīvniekus par skaistiem un nereti zoodārzi cīnās un ir gatavi maksāt lielas naudas summas par īpaši retiem albīniem dzīvniekiem.[2]
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne - 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.
- ↑ Balto dzīvnieku skaistums un posts (www.apollo.lv)
 |
Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
