Albīnisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Albīns zēns

Albīnisms (latīņu: albus — ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst. Šim defektam ir raksturīgs pigmenta melanīna trūkums matos, acīs un ādā. Defektu izraisa mutācijas gēnos, kas atbildīgi par fermenta tirozināzes sintēzi — šis ferments nepieciešams, lai veidotos melanīns. Indivīdus vai dzīvniekus, kuriem ir albīnisms, sauc par albīniem.

Albīnisma raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēkiem ar albīnismu parasti ir balti vai gaiši blondi mati un ļoti gaiša āda. Viņu acis ir zilas vai neparasti iesārtas. Cilvēkiem ar albīnismu ir dažādas problēmas ar redzi un saules iedegumu. Visas šīs problēmas ir tāpēc, ka albīniem ir maz vai vispār nav melanīna matos, acīs un ādā.

Albīniem redzes problēmas ir saistītas ar nistagmu (neregulāras acs ātras kustības), šķielēšanu un redzes defektiem (tuvredzība, tālredzība).

Nepilnīgs albīnisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja cilvēkiem vai dzīvniekiem ir tikai dažas vai daļējas albīnisma pazīmes un neatbilst pilnībā albīnisma raksturojumam, tad to sauc par nepilnīgu albīnismu jeb leicismu.[1]

Albīni dzīvnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albīns ķengurs

Albīni dzīvnieki ir vairāk apdraudēti no plēsīgajiem dzīvniekiem, jo tie atšķirībā no saviem sugas brāļiem, nespēj noslēpties no ienaidnieka gaišā izskata dēļ. Tos arī atgrūž citi sugas pārstāvji, tāpēc tie nespēj vairoties.

Savukārt cilvēki uzskata albīnus dzīvniekus par skaistiem un nereti zoodārzi cīnās un ir gatavi maksāt lielas naudas summas par īpaši retiem albīniem dzīvniekiem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne - 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.
  2. Balto dzīvnieku skaistums un posts (www.apollo.lv)