Albīts

Vikipēdijas lapa
Albīts
Klasifikācija
Klase Silikātu minerāls, tektosilikāts, laukšpats
Štrunca ID 8/J.07-20
Ķīmiskā formula NaAlSi3O8
Singonija triklīnā
Īpašības
Krāsa Balta, iezilgana, pelēka, sārta
Svītras krāsa Balta
Habituss Graudi iežos, nereti redzamas kristāla formas
Skaldnība Ļoti laba vienā plaknē, laba — citā
Lūzums Nelīdzens, gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas 6—6,5
Spīdums Stikla
Caurspīdīgums Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients nα = 1,528—1,533 nβ = 1,532—1,537 nγ = 1,538—1,542
Pleohroisms Nav
Blīvums 2,62 g/cm3

Albīts (no latīņu: albus — 'balts') ir ļoti izplatīts minerāls, kas atrodams visā pasaulē, arī Latvijā. Zinātniskajā literatūrā pirmoreiz aprakstīts 1815. gadā.

Albītam raksturīgi dvīņu kristāli, kas izpaužas kā smalkas paralēlas svītras uz albīta kristālu virsmas. Nereti albītam ir sārti pertīti — mikroklīna ieslēgumi kristāliskajā struktūrā.

Veidojas magmatiskajos procesos, sastopams granītos, arī metamorfajos iežos — ortogneisos un fillītos. Veidojas arī hidrotermālajos procesos.

Paveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Albīta Mēness akmens — peristerīta paveids
  • Klīvelandīts — ļoti plāni, plātņveida albīta kristāli
  • Germānija albīts — mākslīgi veidots laukšpats, kur silīcijs aizstāts ar germāniju
  • Periklīns — pienbalts albīts, skaisti, labi izteikti kristāli. Atrodams daudzviet pasaulē, populārs kolekciju minerāls
  • Peristerīts — albīta paveids, kam piemīt vāja iridescence vai adulārescence

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]