Alberta iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 56°57′33″N 24°06′35″E / 56.9590397°N 24.1097116°E / 56.9590397; 24.1097116

Alberta iela
Alberta iela
Alberta iela 2012. gadā
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Apkaime Centrs
Garums 255 m[1]
Segums bruģis
Alberta iela Vikikrātuvē

Alberta iela ir iela Rīgas Centrā (Klusajā centrā). To uzskata par Rīgas jūgendstila apbūves pērli.[2] Ielas kopējais garums ir 255 metri,[1] tā klāta ar bruģa segumu.

Visi Alberta ielas nami ir arhitektūras pieminekļi. Šeit atrodas arī virkne sabiedrisku iestāžu, tostarp Rīgas Jūgendstila muzejs, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Beļģijas, Īrijas un Ungārijas vēstniecības, līdz 2015. gadam atradās Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberta iela tika ierīkota 1900. gadā. 1900. gada 13. aprīlī saistībā ar Rīgas 700. jubileju tā tika nosaukta par Alberta ielu (vācu: Albertstraße, krievu: Альбертовска улица) Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta piemiņai.[2]

Pēc Latvijas okupācijas ielu 1941. gada 28. aprīlī pārdēvēja par Friča Gaiļa ielu (komjaunieša Friča Gaiļa vārdā), 1941. gadā Hartknoha vārdā par Hartknochstraße, 1942. gada 16. aprīlī Alberta Holandera vārdā par Hollanderstraße,[3] 1944. gada 23. oktobrī tika atjaunots Friča Gaiļa ielas nosaukums, savukārt 1990. gada 16. novembrī tā atguva savu pašreizējo nosaukumu.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberta iela pirms Pirmā pasaules kara.

Alberta ielas apbūve tika veikta no 1901. līdz 1908. gadam, namu autori ir Mihails Eizenšteins, Konstantīns Pēkšēns, Pauls Mandelštams, Eižens Laube u.c.[4]

Ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

^ Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis[5]
* Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis[6]
Ēka Arhitekts Gads
Alberta iela 1* Šēls, HeinrihsHeinrihs Šēls 1901
Alberta iela 2^ Eizenšteins, MihailsMihails Eizenšteins 1906
Alberta iela 2a^ Eizenšteins, MihailsMihails Eizenšteins 1906
Alberta iela 3/5* Šefels, FrīdrihsFrīdrihs Šefels 1900
Alberta iela 4^ Eizenšteins, MihailsMihails Eizenšteins 1904
Alberta iela 6^ Eizenšteins, MihailsMihails Eizenšteins 1904
Alberta iela 7* Hilbigs, HermanisHermanis Hilbigs 1908
Alberta iela 8^ Eizenšteins, MihailsMihails Eizenšteins 1908
Alberta iela 9* Pēkšēns, KonstantīnsKonstantīns Pēkšēns 1901
Alberta iela 10^ Mandelštams, PaulsPauls Mandelštams 1903
Alberta iela 11* Laube, EižensEižens Laube 1908
Alberta iela 12^[a] Laube, EižensEižens Laube, Pēkšēns, KonstantīnsKonstantīns Pēkšēns 1903
Alberta iela 13* Eizenšteins, MihailsMihails Eizenšteins 1904
Piezīmes
  1. Arī valsts nozīmes vēstures piemineklis kā "Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)"[7]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberta iela krustojas ar šādām ielām:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 Rīgas ielas. 1. sējums. Apgāds PRIEDAINES. 2001. 98.—102. lpp. ISBN 9984-687-05-8.
  3. Rīkojums par Rīgas pilsētas ielu, laukumu un parku pārdēvēšanu 16.04.1942
  4. «Alberta iela». Valoda.ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. janvārī. Skatīts: 2013. gada 20. janvārī.
  5. «Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi». Saraksts.mantojums.lv. Skatīts: 2014. gada 10. jūlijā.[novecojusi saite]
  6. «Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi». Saraksts.mantojums.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 10. jūlijā.
  7. «Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]