Alberts Jērums

Vikipēdijas lapa
Alberts Jērums
Personīgā informācija
Dzimis 1919. gada 1. janvārī
Karula, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1978. gada 6. janvārī (59 gadi)
Londona
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika, klaviermūzika
Mācības Latvijas konservatorija

Alberts Jērums (1919-1978) bija latviešu mūziķis: komponists, diriģents, ērģelnieks; kā pianists pavadījis daudzus trimdas latviešu māksliniekus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1919. gada 1. janvārī Karulā (tagad Valgas apriņķī, Igaunijā). 1937. gadā iestājās Latvijas Konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē, bija profesora Jāzepa Vītola audzēknis. Otrā pasaules kara laikā strādāja kā mūzikas kritiķis laikrakstā "Tēvija" un par skolotāju Rīgas valsts mūzikas skolā. Sacerēja klavieru sonāti, kantāti "Debesu kalējs", stīgu kvartetu un divdaļīgu "Andante" lielam orķestrim.

Totālās mobilizācijas laikā viņu iesauca Latviešu leģionā, kara gaitas beidza Vācijā. Dzīvoja Detmoldā, kur gādāja par profesoru J. Vītolu, strādāja par skolotāju Baltic DP Music College, turpināja komponēt. 1947. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Anglijā, kur vadīja latviešu korus, rīkoja trimdas Dziesmu dienas Anglijā 1949. gadā, pēc tam arī Eiropā 1964. gadā un, īsi pirms nāves, arī 1. Vispasaules Dziesmu Svētkus Visbijā 1979. gadā. Trīs reizes bija Kanādas latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.[1]

Miris 1978. gada 6. janvārī Londonā, Apvienotā Karalistē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ALBERTAM JERUMAM AIZEJOT (1919-1978) Imants Sakss, Jaunā Gaita nr. 117, 1978.