Aleksandrs Neibergs

Aleksandrs Neibergs;
Personīgā informācija
Dzimis	1883. gada 22. septembrī ; Zaļenieku pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1962. gada 12. jūnijā (78 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	ķirurgs, vairāku slimnīcu direktors
Augstskola	Bernes Universitāte

Aleksandrs Neibergs (1883-1962) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcas direktors (1925-1951). Piedalījies Latvijas pirmās medicīnas māsu skolas (vēlāk Rīgas 4. medicīnas skola) dibināšanā no 1920. gada līdz 1951. gadam tās direktors.^[1] Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1883. gada 22. septembrī Zaļenieku pagasta Billēs Zāmeļa Neiberga ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, 1910. gadā beidza Bernes Universitātes Medicīnas fakultāti, bet 1911. gadā Kazaņas Universitātē ieguva ķirurga specialitāti.

Pēc atgriešanās dzimtenē bija Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcas vecākais asistents (1919-1925) un direktors (1925-1940). Vācu okupācijas laikā Rīgas pilsētas IV slimnīcas direktors (1941-1944).

Pēc kara palicis Rīgā un turpinājis darbu iepriekšējos amatos.

Visu dzīvi kolekcionējis mākslas darbus. Plašajā privātkolekcijā pārstāvēti Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Jānis Valters, Kārlis Padegs un citi ievērojami mākslinieki.^[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru Nr.944 (1929)^[3]
Piešķirts goda nosaukums "Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts" (1946).^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 543. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 255. lpp. ISBN 9789934827051.
↑ «Valdības Vēstnesis Nr.261 (16.11.1929), 3. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 30.12.2015.
↑ «LPSR Nopelniem bagātie ārsti». Latvijas padomju enciklopēdija. 5₂. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 778. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priedīte, Magda. "Ārsts un mecenāts". Zvaigzne № 4/1989: 16.—18. lpp..
Piemiņas vārdi laikrakstā "Laiks" Nr. 58/1962 Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

[1] Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 543. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

[2] Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 255. lpp. ISBN 9789934827051.

[3] «Valdības Vēstnesis Nr.261 (16.11.1929), 3. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 30.12.2015.

[4] «LPSR Nopelniem bagātie ārsti». Latvijas padomju enciklopēdija. 5₂. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 778. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]