Aleksandrs Pjatigorskis
| Šis raksts ir izolēts — uz to nenorāda neviens cits raksts. Lūdzu, pievieno saites uz to no saistītiem rakstiem. (2010. gada janvārī,) |
Aleksandrs Pjatigorskis (krievu: Александр Моисеевич Пятигорский, angļu: Alexander Piatigorsky; dzimis 1929. gada 30. janvārī (Maskavā), miris 2009. gada 25. oktobrī (Londonā)) bija vēsturnieks, filozofs un rakstnieks, budisma un Senās Indijas filozofijas speciālists, viens no Tartu semiotikas skolas izveidotājiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Pēc studijām Lomonosova Maskavas valsts universitātes Filozofijas fakultātē, 1951. kļuva par vēstures skolotāju vidusskolā. Kopš 1956. gada Austrumu pētniecības institūta līdzstrādnieks (nodaļas vadītājs Jurijs Rērihs - Рерих, Юрий Николаевич). 1962. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Par Tamilu viduslaiku literatūras vēsturi" (kr. Из истории средневековой тамильской литературы).[1] 1963. gadā pēc Jurija Lotmana aicinājuma piedalījās semiotikas pētījumos Tartu universitātē. Strādājis arī kopā ar Merabu Mamardašvili - kopīgi uzrakstīta grāmata "Simbols un apziņa".
1973. gadā emigrēja no PSRS. Kopš 1974. gada A.Pjatigorskis dzīvoja Lielbritānijā, kur Londonas orientālistikas un Āfrikas pētījumu skolā (angl. School of Oriental and African Studies) ieguva Dienvidāzijas vēstures doktora grādu, pēc tam kļuva par Londonas Universitātes filozofijas profesoru.
A. Pjatigorskis dzīves laikā vairākkārt viesojies Latvijā, 2005. gadā par viņu tika uzņemta dokumentālā filma “Filozofs izbēdzis” (rež. Uldis Tīrons, scen. Arnis Rītups, „Studija Lokomotīve“).
Miris ar sirdstrieku 2009. gada 25.oktobrī Londonā, 81 gada vecumā.
[izmainīt šo sadaļu] Radošā darbība
Paralēli filozofijai Pjatigorskis aktīvi nodarbojās ar rakstniecību un filoloģiju. Sarakstījis vairākus darbus par indiešu filozofiju un "Tamilu-krievu vārdnīcu" (1960.), kā arī literārus darbus. Vieni no ievērojamākajiem viņa darbiem ir romāni "Kādas šķērsielas filozofija", “Stāsti un sapņi”, “Senais cilvēks Pilsētā” un “Atceries savādo cilvēku”, kas veltīts Krievijas pagaidu valdības ārlietu ministram M.Tereščenko, par kuru viņš saņēma Andreja Belova prēmiju (kr. Премия Андрея Белого).
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Zinātniskais grāds, kas atbilst mūsdienu zinātņu doktora grādam.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Pjatigorskis A. Kas ir politikas filozofija. Pārdomas un atziņas. Lekciju cikls. - Tapals: Rīga, 2009., 186 lpp. ISBN 9984-796-61-2
- Pjatigorskis A. Kā perifērija ir Latvija? // Rīgas Laiks. - ISSN 1407-1622. - Nr.10 (2002, okt.), 16.-18. lpp.
- Pjatigorskis A. Meli politikā. // Rīgas Laiks. - ISSN 1407-1622. - Nr.6 (2003, jūn.), 12.-15. lpp.
- Pjatigorskis A. No cietuma uz cietumu. // Diena. - (Piel. "Eiropas Zona" ; Nr.6). - ISSN 1407-1290. - Nr.282 (2002, 2.dec.), 2.-3. lpp.
- Pjatigorskis A. Varbūt mēs esam ārprātīgi? // Rīgas Laiks. - ISSN 1407-1622. - Nr.9 (2003, sept.), 14.-16. lpp.
- Pjatigorskis A. Kādas šķērsielas filozofija. - Liepnieks un Rītups: Rīga, 2010.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Bezprincipiālā Londona. Saruna ar Londonas universitātes profesoru Aleksandru Pjatigorski. // Rīgas laiks, 2000/1]
- Sarunas ar Pjatigorski - satori.lv
- Aleksandrs Pjatigorskis. Varbūt mēs esam ārprātīgi?
- Aleksandrs Pjatigorskis: Ko tas nozīmē — notriekt dzīvi?
- Aleksandrs Pjatigorskis: Ginters Grass - Nāksim beidzot pie prāta!