Aleksandrs Starkovs
| Personas dati | |||
|---|---|---|---|
| Dzimis | 1957. gada 26. jūlijā | ||
| Dzimšanas vieta | |||
| Pozīcija | Uzbrucējs | ||
| Kluba informācija | |||
| Klubs | |||
| Profesionālie klubi | |||
| Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
| 1973–1975 | |||
| 1975–1977 | |||
| 1977–1978 | 0 | (0) | |
| 1978–1989 | 417 | (189) | |
| Vadītās komandas | |||
| 1990–1993 | |||
| 1992–1994 | |||
| 1993–2004 | |||
| 1995–2001 | |||
| 2001–2004 | |||
| 2004–2006 | |||
| 2006–2007 | |||
| 2007– | |||
| 2010–2011 | |||
| 2011–2012 | |||
| † Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | |||
Aleksandrs Starkovs (dzimis 1955. gada 26. jūlijā Madonā) ir bijušais futbolists un pašreizējais Latvijas futbola izlases galvenais treneris. A. Starkova vadībā Latvijas izlase ir sasniegusi vislielākos panākumus tās pastāvēšanas vēsturē, iekļūstot 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Ilgus gadus A. Starkovs bija Rīgas "Daugavas" uzbrukuma līderis, pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsās trenera darbam. Kā galvenais treneris trenējis Rīgas "Skonto" un Maskavas "Spartak", kā arī Latvijas U-21 futbola izlasi.
Atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko Latvijas futbolistu. Par sasniegumiem Latvijas labā piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[1]
Satura rādītājs |
Futbolista karjera [izmainīt šo sadaļu]
A. Starkovs futbolu sāka spēlēt 10 gadu vecumā dzimtajā Madonā, un 20 gadu vecumā 1975. gadā jau debitēja tā brīža Latvijas spēcīgākajā klubā Rīgas "Daugava". 1977. gadā A. Starkovs kļuva par PSRS čempionāta 2. līgas rezultatīvāko spēlētāju ar 26 gūtajiem vārtiem, tādēļ viņu pamanīja labākie PSRS klubi un viņš nonāca Maskavas "Dinamo" sastāvā. Tomēr viņš netika kluba pamatsastāvā un nespēja iedzīvoties Maskavā, tādēļ jau nākamajā gadā atgriezās Rīgā, kur "Daugavas" sastāvā spēlēja līdz pat futbolista karjeras beigām 1989. gadā. PSRS čempionātā "Daugavas" sastāvā A. Starkovs aizvadīja 303 spēles, gūstot 110 vārtus.
Trenera karjera [izmainīt šo sadaļu]
Pēc aktīvo futbolista gaitu beigšanas 1990. gadā A. Starkovs devās uz Maskavu, kur pabeidza treneru kursus. Trenera karjeru viņš iesāka savā bijušajā klubā "Daugava" kā trenera Jāņa Skredeļa palīgs. 1992. gadā A. Starkovs kļuva par Latvijas U-21 futbola izlases treneri, kuru vadīja līdz 1994. gadam. 1993. gadā A. Starkovs kļuva par "Skonto" galveno treneri, kopā ar klubu izcīnot 11 Latvijas čempionu titulus, kā arī 6 Latvijas kausus. Laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam A. Starkovs bija Latvijas futbola izlases galveno treneru Jāņa Giļa, Revaza Dzodzuašvili un Gērija Džonsona palīgs.
2001. gada pavasarī Starkovs kļuva par Latvijas futbola izlases galveno treneri, debijas spēli trenera amatā aizvadot 2001. gada 2. jūnijā pret Beļģijas izlasi (1:3). Lielākos panākumus kā izlases galvenais treneris Starkovs sasniedza 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā, grupas turnīra laikā pa reizei uzvarot Zviedrijas, Polijas un Ungārijas izlases, kā arī izslēgšanas spēlēs 2 spēļu summā ar 3:2 pieveicot Turcijas izlasi, Latvijas izlasei pirmo reizi tās vēsturē iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā 2004. gada jūnijā Starkovs vadīja Latvijas izlasi Portugālē notiekošajā Eiropas čempionātā, izlasei zaudējot Čehijas (1:2) un Nīderlandes (0:3) izlasēm, kā arī cīnoties neizšķirti 0:0 ar Vācijas izlasi. 2004. gada beigās pēc skandalozās spēles ar Portugāles izlasi, kurā Starkovu par tiesneša lēmumu apšaubīšanu diskvalificēja uz vairākām spēlēm, viņš atstāja izlases galvenā trenera amatu, viņa vietā stājoties Jurijam Andrejevam. 2004. gada beigās Starkovs kļuva par Krievijas kluba Maskavas Spartak galveno treneri, kopā ar klubu 2005. gadā iegūstot Krievijas vicečempionu titulu. 2006. gada pavasarī Starkovs atkāpās no amata dēļ nesaskaņām ar dažiem kluba spēlētājiem un lielā preses spiediena. 2006. gada jūnijā Starkovs kļuva par Skonto FC sporta direktoru. Pēc nepilna gada šajā amatā Aleksandrs Starkovs atkal tika iecelts par Latvijas izlases galveno treneri pēc tam, kad no amata atkāpās Jurijs Andrejevs.
2009. gada novembrī Starkovs atkal kļuva par Skonto FC galveno treneri, kad no kluba aizgāja Pols Ešvorts.[2] Šajā sezonā pēc vairāku gadu pārtraukuma klubam izdevās uzvarēt Latvijas čempionātā. 2011. gada janvārī Starkovs pameta amatu Skonto. Viņa vietā par treneri kļuva Marians Pahars.[3] Janvāra vidū oficiāli noslēdza līgumu ar Azerbaidžānas futbola klubu FK Baku.[4] Klubā viņš nostrādāja līdz 2012. gada martam, kad neapmierinošo rezultātu dēļ līgums tika pārtraukts.[5]
- FK Daugava, trenera palīgs (1991—1993)
- Latvijas U-21 izlase (1992—1994)
- Skonto FC (1993—2004)
- Latvijas izlase, trenera palīgs (1995—2001)
- Latvijas izlase (2001—2004)
- Maskavas "Spartak" (2004—2006)
- Latvijas izlase (2007—pašlaik)
- Skonto FC (2009—2011)
- FK Baku (2011—2012)
Trenera karjeras panākumi [izmainīt šo sadaļu]
- Latvijas čempions kopā ar Skonto FC 12 reizes (1993—2003, 2010)
- Latvijas kausa ieguvējs kopā ar Skonto FC 6 reizes (1995, 1997, 1998, 2000—2002)
- Krievijas vicečempions kopā ar Maskavas "Spartak" 2005. gadā
- Eiropas čempionāta dalībnieks kopā ar Latvijas izlasi 2004. gadā
- Baltijas kausa ieguvējs kopā ar Latvijas izlasi 3 (2001, 2003, 2008)
- Latvijas izlasi vadījis 56 spēlēs (25 uzvaras, 8 neizšķirti, 23 zaudējumi, vārtu attiecība 75:81) (uz 06.06.2008.)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē
- ↑ Starkovs - "Skonto" galvenais treneris
- ↑ Pahars kļūst par "Skonto" galveno treneri. sportacentrs.com (2011.01.11.). Atjaunināts: 2011.01.12.
- ↑ Starkovs oficiāli kļūst par "Baku" galveno treneri
- ↑ Starkova un "Baku" ceļi šķiras
| Sporta amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Gērijs Džonsons Jurijs Andrejevs |
Latvijas futbola izlases galvenais treneris 2001. — 2004. 2007. — pašlaik |
Pēctecis: Jurijs Andrejevs — |
|
|||||
|
|||||