Aleksandrs Suvorovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Suvorovs
Алекса́ндр Васи́льевич Суво́ров
Aleksandrs Suvorovs
Personīgā informācija
Dzimis 1729. gada 24. novembrī
Maskava, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1800. gada 18. maijā
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Paraksts Суворов Рымникский автограф ЖЗЛ.JPG
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe ģenerālisimuss
Dienesta laiks 1746–1800
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Kaujas darbība Septiņgadu karš
Baras konfederācija
Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu-turku karš (1787–1792)
Koscjuško sacelšanās
Otrās koalīcijas karš
Apbalvojumi visi Krievijas tā laika militārie apbalvojumi

Aleksandrs Suvorovs (krievu: Алекса́ндр Васи́льевич Суво́ров; dzimis 1729. gada 24. novembrī, miris 1800. gada 18. maijā) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss. Neesot zaudējis nevienā no vairāk nekā 60 kaujām, kurās komandējis karaspēku.[1]

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Maskavā ģenerāļa Vasilija Suvorova ģimenē. Dienestā kopš 1748. gada, iesākumā Semjonovskas pulkā. Pirmās kaujas kristības saņēma Septiņgadu kara (1756–1763) laikā. 1762. gadā ieguva pulkveža dienesta pakāpi.

Pēc tam Suvorovs sakāva Baras konfederācijas nemierniekus Polijā, 1768. gadā ieņemdams Krakovu un nodrošinot Polijas dalīšanas pabeigšanu. Piedalījās Krievu—turku karā (1768—1774), ļaujot Krievijai anektēt Ukrainu un Ziemeļkaukāzu. Tāpat piedalījās arī Krievu-turku karā (1787–1792), 1789. gada 22. septembrī uzvarot Rimņikas kaujā un 1790. gada 22. decembrī ieņemot Izmajilas cietoksni.

Pēc kariem ar Osmaņu impēriju piedalījās Koscjuško sacelšanās sakāvē Polijā. 1794. gada 4. novembrī ieņēma Varšavas labā krasta priekšpilsētu Pragu, kur Suvorova kazaki sarīkoja slaktiņu, nogalinot apmēram 20 000 civiliedzīvotāju. Pēc šī slaktiņa poļu spēki bija demoralizēti un Varšava padevās. Vēsturniekiem nav vienota viedokļa cik lielā lielā mērā slaktiņš tika sankcionēts no ģenerāļa Suvorova puses. Pēc Varšavas ieņemšanas Suvorovs esot aizsūtījis Katrīna Lielajai ziņojumu, kurā bijuši tikai trīs vārdi Ура, Варшава наша! (Urā, Varšava ir mūsu!), uz ko Katrīna esot atsūtījusi vēl īsāku atbildi, kurā paaugstinājusi Suvorovu dienesta pakāpē, - Ура, фельдмаршал! (Urā, feldmaršal!).

Pēc Katrīnas Lielās nāves par caru kļuva Pāvils I, kurš nebija Suvorova piekritējs. Suvorovs tika atvaļināts un apmetās savā īpašumā pie Borovičiem. Tomēr, sākoties Napoleona kariem, cars atsauca Suvorovu no trimdas un viņš piedalījās cīņās pret Napoleona spēkiem Itālijā. Pazīstams ir Suvorova gājiens pāri Alpu kalniem 1799. gada septembrī. Suvorovs miris 1800. gadā.

Otrā pasaules kara laikā PSRS nodibināja Suvorova ordeni, kas tiek piešķirts arī mūsdienu Krievijā. Krievijā pazīstamas ir arī vidējās izglītības iestādes - Suvorova militārās skolas.

Latvijas PSR laikā Aleksandra Suvorova vārdā bija nosaukta Marijas un Aleksandra Čaka iela Rīgā. Suvorova vārdā Latvijā bija nosaukta vairāki kolhozi, piemēram, Bukaišos.

Aleksandra Suvorova mazdēls Aleksandrs Suvorovs (1804-1882) no 1848. līdz 1861. gadam bija Baltijas ģenerālgubernators. Cara laikā šī gubernatora vārdā bija nosaukta Krišjāņa Barona iela Rīgā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Osipov, K. un Edith Bone (1944). Alexander Suvorov. Hutchinson. ASIN B0006DBYU6.