Aleksejs Ļeonovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksejs Ļeonovs
Алексей Архипович Леонов
A. Ļeonovs 2008. gadā
A. Ļeonovs 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 30. maijā (79 gadi)
Ļistvjanka, Kemerovas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS Karogs: Krievija Krievija
Tautība Krievs
Vecāki Arhips Ļeonovs
Jevdokija Ļeonova (Hadanoviča)
Brāļi Pjotrs, Boriss
Māsas Aleksandra, Ļubova, Raisa, Ņina, Nadežda, Antoņina, Vera
Dzīvesbiedre Svetlana Ļeonova (Docenko)
Bērni Viktorija, Oksana
Kosmonauta informācija
kosmonauts
Kosmosā pavadītais laiks 7 d 0 h 33 min
Iesaukums 1960.
Kosmosa kuģi Voshod-2
Sojuz-19
Militārais dienests
Dienesta pakāpe aviācijas ģenerālmajors
Dienesta laiks 1957.—1992.
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Gaisa spēki
Nodarbošanās lidotājs
Izglītība Čugujevas kara aviācijas lidotāju skola, Žukovska kara gaisa inženieru akadēmija

Aleksejs Ļeonovs (Леонов Алексей Архипович, dzimis 1934. gada 30. maijā) ir PSRS kosmonauts, lidotājs. Viņš ir pirmais cilvēks, kas izgājis atklātā kosmosā.

Aleksejs Ļeonovs bija devītais bērns desmit bērnu ģimenē. Sākumā ģimene dzīvoja Ļistvjankas ciemā Tisuļsakas rajonā (tagad Kemerovas apgabalā). 1938. gadā viņš kopā ar māti devās uz Kemerovu. 1948. gadā ģimene pācēlās uz Kaļiņingradu pie tēva.

1955. gadā Ļeonovs pabeidza 10. Kara aviācijas lidotāju pirmsapmācības skolu Kremenčugā. 1957. gadā pabeidza Čugujevas kara aviācijas lidotāju skolu un dienēja par lidotāju Kijevas kara apgabalā. 1959. gada decembrī viņš tika nosūtīts uz Vāciju, kur bija vecākais lidotājs izlūkošanas aviācijas pulkā.

Ļeonovs iekļuva pirmajā PSRS kosmonautu grupā 1960. gadā, kas gatavojās lidojumiem ar kosmosa kuģi Vostok. 1963. gadā viņš izgāja sagatavošanas kursu kā viens no Vostok-5 rezerves pilotiem.

Aleksejs Ļeonovs savu pirmo kosmisko lidojumu veica kosmosa kuģī Voshod-2 kopā ar Pāvelu Beļajevu. Tā laikā viņš kā pirmais cilvēks pasaulē izgāja atklātā kosmosā. Iziešanas laikā radās vairākas neparedzētas situācijas. Kosmosa kuģim, atgriežoties uz zemes, sabojājās automātiskā orientācijas sistēma, un Voshod-2 nolaižamais aparāts nolaidās tālu no paredzētās vietas — 180 km uz ziemeļiem no Permas. Divas naktis kosmonauti pavadīja piesnigušā taigā, salā, kamēr glābēji ar slēpēm ieradās un iztīrīja vietu helikoptera laukumam.

No 1967. līdz 1970. gadam Ļeonovs gatavojās Mēness lidojumiem. 1968. gada 8. decembrī bija paredzēts kosmosa kuģa 7K-L1 starts ar nesējraķeti Proton, lai veiktu Mēness aplidojumu un atgriešanos uz Zemi, pirms to izdarītu ASV ar Apollo 8. A. Ļeonovs bija iekļauts pirmajā šī kuģa apkalpē. Lidojums tika atcelts, jo iepriekšējie bezpilota kuģu un nesējraķesu lidojumi bija pilnībā vai daļēji neveiksmīgi. Viņš gatavojās arī izkāpšanai uz Mēness. Pēc tam, kad amerikāņi pirmie izkāpa uz Mēness un PSRS Mēness programmas raķetes un kosmosa kuģi piedzīvoja neveiksmes, šī programma tika atcelta.

1970. gadā A. Ļeonovs sāka gatavoties kā orbitālās stacijas Saljut-1 (DOS-1) otrās ekspedīcijas komandieris. Viņš bija arī komandiera dublieris pirmajai ekspedīcijai Sojuz-10, kas startēja 1971. gada 23. aprīlī. Viņam kopā ar Valēriju Kubasovu un Pjotru Kolodinu vajadzēja startēt otrajā ekspedīcijā Sojuz-11 1971. gada jūnijā, bet divas dienas pirms starta viņu vietā apstiprināja dublējošo apkalpi, jo Kubasovam tika atklāti aptumšojumi plaušās. Tad Ļeonovs tika apstiprināts Sojuz-12 apkalpē kopā ar Nikolaju Rukavišņikovu un Pjotru Kolodinu. Viņiem vajadzēja startēt 20. jūlijā. Diemžēl Sojuz-11 nolaižamais aparāts, atgriežoties uz zemi, dehermetizējās un tā apkalpe gāja bojā, tāpēc nākamie lidojumi tika atcelti.

1971. gada oktobrī Ļeonovs kopā ar Valēriju Kubasovu sāka gatavoties orbitālās stacijas DOS-2 pirmajai ekspedīcijai. Lidojums tika atcelts pēc tam, kad 1972. gada 29. jūlijā nesējraķetes Proton avārijas dēļ stacija tika zaudēta.

1972. gada augustā Ļeonovs kā komandieris kopā ar Valēriju Kubasovu gatavojās kosmosa kuģa 7K-T Nr. 34 autonomam lidojumam, lai izmēģinātu jaunos skafandrus Sokol-K. Vēlāk viņu lidojums tika atcelts, un kosmosa kuģi palaida bez cilvēkiem.

1972. gada oktobrī Ļeonovs kopā ar Valēriju Kubasovu sāka gatavoties orbitālās stacijas DOS-3 pirmajai ekspedīcijai. Lidojums tika atcelts pēc tam, kad tūlīt pēc starta 1973. gada 11. maijā stacijas (nosaukta par Kosmos-557) vadības sistēma nebija kontrolējama un tā pēc 11 dienām nogāja no orbītas.

Ļeonovs kosmosa kuģī Sojuz-19

1973. gada maijā Ļeonovs kopā ar Valēriju Kubasovu sāka gatavoties Apollo — Sojuz programmai. 1975. gada 15. jūlijā startēja Sojuz-19, kura apkalpe bija A. Ļeonovs un V. Kubasovs. 17. jūlijā Sojuz-19 saslēdzās ar ASV kosmosa kuģi Apollo un abu valstu apkalpes satikās.

No 1976. gada Ļeonovs bija kosmonautu nodaļas komandieris. 1982. gadā viņš atstāja kosmonautu nodaļu un tika iecelts par Kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka pirmo vietnieku lidojumu un kosmiskās sagatavošanas jautājumos. 1991. gada septembrī atstāja Kosmonautu sagatavošanas centru. 1992. gada martā Ļeonovs atvaļinājās no aktīvā dienesta.

Aleksejs Ļeonovs ir talantīgs mākslinieks. Gleznojis kosmosa tēmas; daudzi darbi radīti kopā ar mākslinieku Andreju Sokolovu.

Iziešana atklātā kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija Slūžu kamera Kosmonauti Sākums (UTC) Beigas Ilgums Darbība
Voshod-2 Voshod-2 piepūšama slūžu kamera Aleksejs Ļeonovs 18.03.1965. 08:34:51 18.03.1965. 08:47:00 12 minūtes Pasaulē pirmā iziešana atklātā kosmosā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]