Alfreds Amtmanis-Briedītis

Vikipēdijas lapa
Alfreds Amtmanis-Briedītis
Alfreds Amtmanis-Briedītis
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 5. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valle, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1966. gada 15. maijā (80 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valle, Rīga, Pēterpils, Liepāja, Rīga
Tautība latvietis
Nodarbošanās aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs
Dzīvesbiedre Anta Klints (1926-1939)
Valija Amtmane

Alfreds Amtmanis-Briedītis, īstajā vārdā Alfreds Amtmanis (dzimis 1885. gada 5. augustā, Vallē, miris 1966. gada 15. maijā, Rīgā, apbedīts Meža kapos) bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājas Latviešu teātra aktieri (1907). No kreisās: Eduards Kaupiņš, Arveds Bergmanis, Alfrēds Amtmanis, Adams Šlanks.

Bērnību pavadīja Valles pagasta "Zvanītāju Bukās", tēvs bija Valles luterāņu baznīcas zvaniķis. Vecākais brālis Teodors Amtmanis (1883–1938) arī vēlāk kļuva par aktieri un režisoru.

1903. gadā pirmoreiz kā aktieris uzstājās Rīgas Jaunajā latviešu teātrī, kur aktieris Viļums Vēveris izdomāja viņa pseidonīmu "Briedītis". Vēlāk darbojās Apollo teātrī un Liepājas latviešu teātrī. No 1909. līdz 1912. gadam mācījās Jēkaba Dubura Latvju dramatiskajos kursos.

Pirmā pasaules kara laikā vadīja Pēterpils Latviešu teātri. LSPR laikā, kad tika nodibināts Strādnieku teātris, Alfreds Amtmanis-Briedītis bija režisors tā pirmajam iestudējumam (Leona Paegles luga "Augšāmcelšanās"). Vēlāk Alfreds Amtmanis-Briedītis kļuva par vienu no redzamākajiem Latvijas Nacionālā teātra aktieriem un režisoriem (izņemot periodu no 1921. līdz 1924. gadam, kad viņš darbojās Dailes teātrī). 1928. gada 14. novembrī tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru.[1] No 1926. līdz 1939. gadam bija precējies ar aktrisi Antu Klints, pēc tam ar aktrisi Valiju Amtmani (dzimušu Eglīti) (1904–1996).

Pēc Otrā pasaules kara Amtmanis-Briedītis turpināja darboties šajā teātrī (kas tika pārdēvēts par LPSR Valsts Drāmas teātri), un no 1944. līdz 1966. gadam bija tā galvenais režisors.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs reizes apbalvots ar Staļina prēmiju — 1948., 1950. un 1951. gadā.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodibināta Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmija, ko piešķir Nacionālā teātra aktieriem vai režisoriem par latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumiem.

Brāļu Amtmaņu dzimtajās mājās "Zvanītāju Bukās" Vallē ir izveidots muzejs. To atklāja 1985. gadā no jauna uzbūvētā guļbūves ēkā un ekspozīcija stāsta par A. Amtmaņa-Briedīša un T. Amtmaņa devumu latviešu teātra attīstībā, kā arī iepazīstina ar Valles vēsturi un kultūras tradīcijām.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Valdības Vēstnesis" № 262 (17.11.1928) 4. lpp. - ieraksts № 454
  2. «Aktieru Amtmaņu muzeja tapšana aktrises Lidijas Freimanes atmiņās». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 23. septembrī. Skatīts: 2024. gada 3. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]