Alkāni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Alkāni ir piesātināto ogļūdeņražu veids. Piesātinātie ogļūdeņraži ir ogļūdeņraži, kam visi oglekļa atomi ir sp3 hibridizācijā, tas ir, tajos nav nepiesātināto saišu, un tāpēc tie neiesaistās pievienošanas reakcijās. Piesātinātos ogļūdeņražus iedala alkānos un cikloalkānos. Cikloalkānu īpašības (izņemot atsevišķus mazmolekulārus savienojumus) būtiski neatšķiras no atbilstošo alkānu īpašībām, tāpēc bieži vien ar jēdzienu piesātinātie ogļūdeņraži saprot tieši alkānus. Alifātiskie (taisnas virknes) ogļūdeņraži ir ķīmiski visai stabili un reaģē visai smagos apstākļos (paaugstinātā temperatūrā (nitrēšana, it īpaši oksidēšana)). Šos savienojumus var halogenēt, apstarojot ar ultravioleto radiāciju. Cikloalkāni ar lieliem (un nesaspriegtiem) cikliem arī ir stabili. Cikloaklāni ar maziem un saspriegtiem cikliem (ciklopropāns, ciklobutāns) ir ķīmiski aktīvāki. Degviela, kas satur tikai piesātinātos ogļūdeņražus, labāk glabājas (mazāk bojājas uzglabāšanas laikā).

Alkānu vispārīgā ķīmiskā formula ir CnH2n+2. Sākot ar n = 4, alkāniem ir iespējami izomēri. Līdz n = 4 alkāni ir gāzes, tālāk ir šķidrumi un cietas vielas. Cikloalkānu vispārīgā formula ir CnH2n.

Alkānu nomenklatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]