Alpi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alpi
Foto
Alpu topogrāfiskā karte
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Francija Francija,
Karogs: Itālija Itālija,
Karogs: Šveice Šveice,
Karogs: Lihtenšteina Lihtenšteina,
Karogs: Austrija Austrija,
Karogs: Vācija Vācija,
Karogs: Slovēnija Slovēnija
Augstākais kalns Monblāns
Augstums 4810,45[1] m

Alpi (vācu: Alpen, franču: Alpes, itāļu: Alpi, slovēņu: Alpe) ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā. Tās ļoti augstās kalnu grēdas stiepjas aptuvenā lokā caur Francijas dienvidaustrumiem, Itālijas ziemeļiem, lielāko daļu no Šveices, Lihtenšteinas un Austrijas, un noslēdzas Vācijas dienvidos un Slovēnijā. Alpu garums pa iekšējo loku ir 760 km, bet pa ārējo loku — 1300 km, savukārt platums svārstās no 130 līdz 240 km.[2] Kopējā platība ir aptuveni 220 000 km².[2]

Alpi ir daļa no lielākas kalnu sistēmas, kas bija izveidojusies salīdzinoši nesenā ģeoloģiskā laika periodā. Šajā kalnu sistēmā ietilpa ne tikai Alpi, bet arī Pireneji, kas atrodas uz Francijas un Spānijas robežas, Apenīni Itālijā un Dināri, kas atrodas Horvātijā.[2]

Fizikālā ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monblāns — Alpu augstākā virsotne

Alpos visizplatītākie ir nogulumieži. Tur ir salīdzinoši maz magmatiskie un metamorfie ieži. Pēc ģeologu domām tie ir Tētijas okeāna gultnes ieži (Tētijas okeāns mezozoja laikmetā atdalīja Gondvānu no Laurāzijas). Alpi izveidojās, kad Āfrikas plātne, kustoties uz ziemeļiem, sadūrās ar Eirāzijas plātni.

Alpu augstākā virsotne ir Monblāns (4810,45 m v.j.l.)[1], kas atrodas uz Francijas un Itālijas robežas. Monblāns ir Rietumeiropas augstākā virsotne un otra augstākā Eiropas virsotne pēc Elbrusa (5642 m v.j.l.), kas atrodas Kaukāza kalnu masīvā. Otra augstākā Alpu virsotne ir Difūra smaile (4634 m v.j.l.), trešā — Doms (4545 m v.j.l.), ceturtā — Liskamms (4538 m v.j.l.), bet piektā — Veishorns (4505 m v.j.l.).

Daudzas Alpu virsotnes un kores klāj sniegs un ledus. Aptuvenais augstums, kur sākās sniegotās kalnu virsotnes, ir 2900—3000 metri virs jūras līmeņa. Sniegam un ledum sakrājoties, daudzās vietās veidojas ledāji, kas lēnām slīd uz ielejām. Lielākais ir Alečas ledājs, kas atrodas Šveicē, Valē kantonā. Tā garums ir aptuveni 23 km un platība aptuveni 120 km². Nonākot ielejās, ledāji izkūst un apgādā Ronas, Reinas, Donavas un Po upes un to pietekas ar ūdeni. Alpu ainavās nereti ir redzami ezeri. Starp lielākajiem ir Ženēvas ezers, Bodenezers, Komo ezers un Cīrihes ezers.

Flora un fauna[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsstiebru genciāna (Gentiana clusii) — Alpu pļavām raksturīgs ziedaugs

Alpi galvenokārt ir kalnains apvidus. Meži klāj tikai kalnu ielejas. Starp ielejās esošajiem mežiem un sniegotajām kalnu virsotnēm atrodas kalnu pļavas, kuras vietējie sauc par alpages. Šajās pļavās galvenokārt aug graudzāles, ziedaugi un pa kādam krūmam. Mežos galvenokārt aug dižskābarži, bet mazliet augstāk virs jūras līmeņa izplatītas ir egles un baltegles. Vēl augstāk ir sastopamas lapegles un priedes.

Demogrāfija un tautsaimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alpu kūrorti ir iecienītas atpūtas vietas, galvenokārt skaisto ainavu, alpīnisma un kalnu slēpošanas dēļ. Populārākās kūrorta vietas Šveicē ir Sanktmorica, Lucerna un Interlākene; Austrijā — Kicbīele un Arlbergs; Itālijā — Kortīna d'Ampeco,[2] bet lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Francijā esošā Grenoble (156 tūkstoši iedzīvotāju) un Austrijā esošā Insbruka (120 tūkstoši).[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mont Blanc shrinks by 45cm in two years (angliski). www.smh.com.au. Atjaunināts: 2011-10-29.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Alps (angliski). HowStuffWorks. Atjaunināts: 2011-07-28.
  3. Interesting & Fun Facts About Alps (angliski). lifestyle.iloveindia.com. Atjaunināts: 2012-02-04.