Alpu vārnas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alpu vārnas
Pyrrhocorax
Alpu kovārnis (Pyrrhocorax graculus)
Alpu kovārnis (Pyrrhocorax graculus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Alpu vārnas (Pyrrhocorax)
Izplatība

Choughmaps2.png
Alpu vārnas izplatības areāls iekrāsots dzeltenā krāsā
Sarkanknābja klinšu vārnas izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā
Abu sugu izplatības areāls iekrāsots oranžā krāsā

Alpu vārnas, Alpu kovārņi (latīņu: Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm. Alpu vārnu ģintī ir 2 sugas. To tuvākie radinieki ir kovārņi no vārnu ģints (Corvus).

Alpu vārnas dzīvo Eirāzijas dienviddaļas un Ziemeļāfrikas kalnos. Tās ir sastopamas Marokā, Spānijā, Eiropas dienvidos Alpu kalnos, Centrālāzijas kalnos, Himalajos un Ķīnas rietumos. Alpu kovārnis dzīvo arī Korsikas un Krētas salās, bet Alpu vārna ir sastopama Īrijā un Lielbritānijā.[1] Teritorijās, kurās dzīvo abas sugas, Alpu kovārnis apmetas augstāk kalnos nekā tā radiniece Alpu vārna.[2] Galvenais sugas apdraudējums ir lauksaimniecības attīstība, kas novedis pie sugas sadrumstalošanās, jo putni ir nometnieki, lai gan kopumā sugām izmiršana nedraud.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alpu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax)

Alpu vārnas ir vidēji lieli vārnu dzimtas putni. Alpu kovārnis ir nedaudz mazāks nekā Alpu vārna, bet kopumā sugas ir gandrīz vienādas: ķermeņi ir 37 - 40 cm gari, spārnu platums 73 - 90 cm.[2] Abi dzimumi ir apmēram vienādi lieli. Alpu vārnām apspalvojums ir spoži melns tāpat kā kraukļiem, bet kājas un knābis košās krāsās: Alpu kovārnim dzeltens knābis, Alpu vārnai sarkans. Abām sugām ir sarkanas kājas. Jaunos putnus var atšķirt pēc tā, ka to melnās spalvas nav spožas, tās ir drīzāk tumši pelēkas, arī knābji un kājas ir pelēcīgas, nav košas. Tām ir plati, gari spārni un tās ļoti labi lido, demonstrējot debesīs iespaidīgus akrobātiskus trikus.[3]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alpu vārnas barojoties veido lielus barus. Tās pārmeklē kalnu pļavu īso zāli, uzlasot dažādus bezmugurkaulniekus, augu sēklas, kā arī cilvēku atkritumus, īpaši ziemā.

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abas sugas veido pārus uz mūžu.[4] Ligzdas tiek būvētas klinšu iedobēs vai alās no koku un krūmu saknēm, tās izoderē ar zāli, smalkākiem zariņiem vai matiem. Alpu vārnas ligzdojot neveido kolonijas, lai gan reizēm ligzdas var būt diezgan tuvu kaimiņos viena otrai. Mātīte parasti izdēj 3 - 5 olas un perē tās viena pati. Olas ir baltas ar nelieliem, brūniem vai pelēkiem raibumiņiem. Putnēni izšķiļas pēc 2 - 3 nedēļām. Alpu vārnas putnēni ir kaili, bet Alpu kovārņa cālēni ir segti ar mīkstām, biezām dūnām.[5] Mazuļus baro abi vecāki.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Chough
  2. 2,0 2,1 Snow, David; Perrins, Christopher M (editors) (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X. 1466–68
  3. Burton, Robert (1985). Bird behaviour. London: Granada. pp. 22. ISBN 0-246-12440-7.
  4. Breeding biology and survival of the Alpine Chough Pyrrhocorax graculus
  5. Starck, J Matthias; Ricklefs, Robert E. (1948). Avian Growth and Development. Evolution within the altricial precocial spectrum. New York: Oxford University Press. pp. 7. ISBN 0-19-510608-3

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]