Amīni

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Amīns)
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula

Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu. Tos var definēt arī kā amonjaka atvasinājumus, kuru molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar ogļūdeņraža atlikumu.

Amīnu vispārīgā formula ir R-NH2.

Amīnu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amīnus var iedalīt:

  • pēc ogļūdeņraža atlikuma veida:
  • pēc aminogrupu skaita molekulā:
    • amīni (monoamīni), kas satur vienu aminogrupu (anilīns),
    • diamīni, satur divas aminogrupas (heksāndiamīns),
    • poliamīni - satur daudz aminogrupu;
  • pēc tā, cik H atomu NH3 molekulā aizvietoti ar ogļūdeņražu atlikumiem:
    • pirmējie amīni, kuros aizvietots viens H atoms (anilīns),
    • otrējie amīni ar diviem aizvietotiem H atomiem (dimetilamīns),
    • trešējie amīni - tajos aizvietoti visi trīs H atomi (N,N-dimetilanilīns).

Amīnu izomērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienai un tai pašai molekulformulai var būt izomēri oglekļa atomu virknē un ar atšķirīgu aminogrupas atrašanās vietu molekulā (tāpat kā spirtiem). Iespējama arī izomērija starp pirmējiem, otrējiem un trešējiem amīniem (dimetilamīns un etilamīns).

Nepiesātinātie amīni var būt izomēri nitriliem.

Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukumus parasti veido, pievienojot garākā ogļūdeņraža atlikuma nosaukumam izskaņu -amīns. Amīnus, kuros ir vairākas aminogrupas, sauc par diamīniem, triamīniem, utt., nosaukuma beigās norādot aminogrupas atrašanās vietas. Otrējos un trešējos amīnus nosauc, lietojot burtu N, īsākos aizvietotājus nosauc kā garākā aizvietotāja aizvietotājus (piem. N,N-dimetiletilamīns).

Amīnu iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Reducējot nitrosavienojumus (reducē nitrogrupu ar atomāru H);
  • Halogēnogļūdeņražu reakcijā ar amonjaku (veidojas arī amonija halogenīds).

Amīnu īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amīnu molekulmasai palielinoties, palielinās to viršanas un kušanas temperatūra (tāpat kā visām organiskajām vielām). Šīs temperatūras tomēr ir ievērojami augstākas nekā ogļūdeņražiem un ēteriem ar līdzīgu molekulmasu, bet zemākas nekā spirtiem un karbonskābēm. Starp aminogrupām amīnu molekulās var izveidoties ūdeņraža saite, tā palielina kušanas un viršanas temperatūras, kā arī šķīdību ūdenī, jo ūdeņraža saite var veidoties arī starp amīna aminogrupu un ūdens molekulu. Amīni parasti ir ar nepatīkamu aromātu.

Amīni ir organiskās bāzes, un reaģē ar skābēm, veidojot amīnija sāļus. Tie ir amonija sāļu analogi. Amīnija sāļu šķīdība ūdenī parasti ir labāka nekā pašu amīnu šķīdība ūdenī. Amīnu bāziskums ir atkarīgs no aizvietotāju elektrofilitātes un nukleofilitātes.

Nozīmīgākie amīni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie amīni ir: