Amerikas Valstu Konfederācija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America) bija laikā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša demokrātiska federāla valsts, kas sastāvēja no 11 štatiem, kas bija paziņojuši par izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm.

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. Tādējādi 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV izstājās un pievienojās Konfederācijai Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija. Amerikas Valstu Konfederācijas lielums 1860. gadā bija 1,995 miljoni km2, 1860. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 9,1 miljonu. Vienīgais Amerikas Valstu Konfederācijas prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederācija tika likvidēta 1865. gadā līdz ar pilsoņu kara beigām.