Amerikas cūkšņukura skunkss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amerikas cūkšņukura skunkss
Conepatus leuconotus (Lichtenstein, 1832)
Amerikas cūkšņukura skunkss
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Skunksi (Mephitidae)
Ģints Cūkšņukura skunksi (Conepatus)
Suga Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus)
Izplatība
central

Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Amerikas cūkšņukura skunkss apdzīvo plašu teritoriju Ziemeļamerikas kontinenta dienvidu daļā. To var sastapt, sākot ar Nikaragvas ziemeļiem Centrālamerikā, Gvatemalā, Hondurasā, Meksikā un ASV dienvidštatos, kā Teksasa, Arizona un Jaunmeksika. Tas dzīvo gan sausajos un karstajos tuksnešos, gan mūžzaļajos un mitrajos tropu mežos.[1] Kalnos to var sastapt līdz 4100 metriem virs jūras līmeņa.[2] Lai arī Amerikas cūkšņukura skunkss apdzīvo plašu teritoriju, to dabā var novērot ļoti reti.

Amerikas cūkšņukura skunksa pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniekiem 2003. gadā. veicot morfoloģiskos un ģenētiskos pētījums par cūkšņukura skunksiem, noskaidrojās, ka rietumu cūkšņukura skunkss patiesībā ir tas pats Amerikas cūkšņukura skunkss, un latīnsikais nosaukums Conepatus mesoleucus ir jāaizstāj ar Conepatus leuconotus. Mūsdienās vairākas kādreiz eksistējošas Amerikas cūkšņukura pasugas (texensis, mearnsi, mesoleucus, nelsoni, venaticus, nicaraguae, sonoriensis, un filipensis) tiek sistematizētas kā viena pasuga Conepatus leuconotus leuconotus, bet pasugas figginsi un fremonti apvienotas zem nosaukuma Conepatus leuconotus figginsi, un kādreizējā rietumu cūkšņkura pasuga Conepatus mesoleucus telmalestes šobrīd tiek saukta Conepatus leuconotus telmalestes.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas cūkšņukura skunksam uz muguras ir viena plata, balta svītra

Amerikas cūkšņukura skunkss ir lielākais skunkss Ziemeļamerikā.[2] Tā ķermenis ir proporcionāli garš, muskuļots ar īsām, spēcīgām kājām, platām pēdām un garu, pūkainu asti. Ķermeņa garums bez astes ir 40 - 46 cm, astes garums 30 - 41 cm, svars 2 - 4,5 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņu vidējais garums kopā ar asti 63,5 cm, mātītēm 59 cm.[2] Priekškājām ir ļoti gari, spēcīgi nagi, kas piemēroti zemes rakšanai. Amerikas cūkšņukura skunksa ķermeņa uzbūve nedaudz atgādina āpsi, un atšķirībā no citiem skunksiem vislabāk ir piemērojies zemes rakšanai.

No pārējiem skunksiem Amerikas cūkšņukura skunksu var viegli atšķirt pēc tā kažoka krāsas. Uz muguras tam ir viena plata, balta svītra. Baltais matojums sākas uz galvas, balta ir visa mugura, asti ieskaitot. Seja cūkšņukra skunksam ir pilnīgi melna, un uz tās nav nevienas baltas zīmes, kādas ir citiem skunksiem. Patiesībā Amerikas cūkšņukura skunksa kažoka pamatkrāsa ir melna ar baltu svītru uz muguras un baltu asti. Matojums ir īss un ass. Purns tam ir relatīvi garš, un tam nav matojuma ap degungalu, kas nedaudz atgādina cūkas šņukuru. Deguns ir apmēram 3x platāks kā svītrainajam skunksam ( Mephitis mephitis). Tas izceļas ar lielisku ožu, spējot saost upurus, kas slēpjas zemē. Ausis mazas, noapaļotas, kā arī acis ir relatīvi mazas.

Ja nepieciešams, Amerikas cūkšņukura skunkss var uzrāpties kokā, lai gan kokā nav tik veikls kā plankumainais skunkss (Spilogale).[3]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas cūkšņukura skunkss ir nakts dzīvnieks, lai gan ziemas mēnešos tas barības meklējumos dodas arī dienas laikā. Tas ir vientuļnieks, un parasti tā apdzīvotā teritorija ir neliela. Ja trūkst barības, skunkss migrē.[2] Migai tas izvēlas akmeņu krāvumus, koku dobumus, pazemes alas, kuras var būt dabīgas vai kuras izrok pats skunkss, vai arī tiek ieņemta cita dzīvnieka pamesta ala.[1]

Lai sevi aizstāvētu no ienaidniekiem, tāpat kā citi skunksi tas lieto sekrētu ar īpaši spēcīgu smaku. Sekrēts veidojas dziedzeros zem astes. Košais kažoka krāsojums jau laicīgi brīdina pārējos dzīvniekus par jaudīgo skunksa ieroci, lai gan pirmā skunksa reakcija briesmu gadījumā ir vēlēšanās aizbēgt. Tikai tad, ja tam nav iespēju aizbēgt, tas lieto smakas ieroci.[2]

Tā dabīgie ienaidnieki ir lielie, plēsīgie putni un lielās čūskas.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas cūkšņukura skunkss ir visēdājs, bet tā galvenā barība ir kukaiņi. Parasti kukaiņi, to kūniņas un kāpuri tiek atrasti, uzrokot zemi ar priekšķepu spēcīgajiem nagiem vai degunu, rūpīgi tiek pārmeklēta arī augsnes virskārta zem akmeņiem un kritušiem kokiem, tos apgriežot un nostumjot. Tas barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, rāpuļiem, nelieliem zīdītājiem, putniem, augļiem, saknēm un sēklām.[1]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumbriedumu Amerikas cūkšņukura skunkss sasniedz 10 - 12 mēnešos. Mazuļi dzimst februārī vai martā, par tiem rūpējas tikai māte. Grūsnības periods ilgst 2 mēnešus. Parasti piedzimst 2 - 4 mazuļi. Jau agrā jaunībā, tikko tie spēj rāpot, mazuļi spēj sevi aizstāvēt ar dažiem pilieniem muskusa. Māte mazuļus zīda ar pienu 2 mēnešus, pēc tam tie sāk baroties līdzīgi pieaugušajiem skunksiem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]