Amonija hlorīds

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amonija hlorīds
NH4Cl.png
Amonija hlorīda kristāla uzbūve
Ammoniumchlorid.png
Amonija hlorīda struktūrformula
Ammonium chloride.jpg
Pulverveida amonija hlorīds
Citi nosaukumi salmiaks,
armēņu sāls[1]
CAS numurs 12125-02-9
Ķīmiskā formula NH4Cl
Molmasa 53,491 g/mol
Blīvums 1527,4 kg/m3
Kušanas temperatūra 338 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra
Šķīdība ūdenī 297 g/l (0 °C)
372 g/l (20 °C)
773 g/l (100 °C)

Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu. To var uzskatīt par amonija hidroksīda un sālsskābes sāli. No ūdens kristalizējas oktaedrisku kristālu veidā. Tā triviālais nosaukums "salmiaks" radies no latīņu termina sal ammoniacus[2] — "amonjaka sāls".

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodams vulkāniskos rajonos vietās, kur izdalās vulkāniskās gāzes (fumarolas).

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amonija hlorīda dūmu veidošanās, amonjakam iedarbojoties uz sālsskābi

Rūpniecībā iegūst, laižot oglekļa dioksīdu cauri amonjaka un nātrija hlorīda šķīdumam (amonija hlorīds ir blakusprodukts sodas iegūšanā pēc Solveja metodes):

NH3 + CO2 + H2O + NaCl → NaHCO3 + NH4Cl

Amonija hlorīdu viegli iegūt, amonjakam reaģējot ar sālsskābi vai hlorūdeņradi:

NH3 + HCl → NH4Cl

Ķīmisko vielu noliktavās, kur ilgstoši uzglabā ožamo spirtu un sālsskābi, no gaisā esošajām amonjaka un hlorūdeņraža zīmēm tādā ceļā mēdz veidoties irdeni, šķiedraini, balti kristāli uz dažādām virsmām.

NH4Cl rodas, amonjakam sadegot hlorā:

8NH3 + 3Cl2 → N2 + 6NH4Cl

Rodas arī, amonija karbonātam reaģējot ar sālsskābi:

(NH4)2CO3 + 2HCl → 2NH4Cl + H2O + CO2

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salmiaka kristāli, kas veidojušies, šķīdumam iztvaikojot

Ļoti labi šķīst ūdenī, ūdens šķīdumiem hidrolīzes dēļ piemīt skāba reakcija (it sevišķi paaugstinātā temperatūrā). Etanolā un metanolā šķīst nedaudz (attiecīgi 0,6 un 3,3 g uz 100 g bezūdens šķīdinātāja). Labi šķīst šķidrā amonjakā. Kristalizējoties no ūdens, parasti veidojas ļoti sīki, sazaroti kristāli; pievienojot šķīdumam nedaudz pektīnvielu, var iegūt lielus, pareizus kristālus.

338 °C temperatūrā pilnīgi sadalās par amonjaku un hlorūdeņradi. Atdzesējot no jauna rodas amonija hlorīds, tādēļ šis process līdzīgs sublimācijai. Ir jūtami gaistošs, pat sildot ūdens vannā.[3]

Reaģējot ar sārmiem, izdalās amonjaks:

NH4Cl + NaOH → NH3 + NaCl + H2O

Paaugstinātā temperatūrā līdzīgi reaģē arī ar sārmu metālu karbonātiem:

2NH4Cl + Na2CO3 → 2NaCl + CO2 + H2O + 2NH3

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmanto par slāpekļa minerālmēslojumu sārmainām augsnēm (nedrīkst lietot kultūrām, kas nepanes hlorīdus). Lieto par pārtikas piedevu ar nosaukumu E510 (pievieno dažiem īpašiem saldumiem[1]). Metālu lodēšanā salmiaks noder oksīdu noņemšanai no virsmām, jo ir reducētājs[4]; pirotehnikā to lieto kā dūmu veidotāju; amonija hlorīds ir galvanisko elementu elektrolīta sastāvdaļa. Medicīnā amonija hlorīdu lieto kardioloģiska rakstura tūsku ārstēšanai un diurētisku līdzekļu iedarbības pastiprināšanai. Fotogrāfijā lieto ātrās fiksāžas sastāvā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Melnā konfekšdiena
  2. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 581. lpp.
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, 660. lpp. (krieviski)
  4. N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 371. lpp.