Amonija karbonāts

Vikipēdijas lapa
Amonija karbonāts

Amonija karbonāta formulvienības modelis

Amonija karbonāta struktūrformula

Pulverveida amonija karbonāts
Citi nosaukumi brieža raga sāls, briežraga sāls,
ogļskābais amonijs, ožamais sāls
CAS numurs 506-87-6
Ķīmiskā formula (NH4)2CO3
Molmasa 96,09 g/mol
Blīvums 1600 kg/m3
Kušanas temperatūra 58 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra
Šķīdība ūdenī 100 g/l (15 °C);
karstā ūdenī sadalās

Amonija karbonāts ((NH4)2CO3) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, higroskopiska viela ar amonjaka smaku. To var uzskatīt par amonija hidroksīda un ogļskābes sāli. Labi šķīst ūdenī, nešķīst spirtā, sērogleklī, šķidrā amonjakā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāk amonija karbonāts un hidrogēnkarbonāts tika iegūts ragu (tai skaitā briežu ragu), kaulu, ādu un citu keratīnu saturošu organisku materiālu sausajā destilācijā, tādēļ vēsturiski tiek saukts par brieža raga sāli.[2] Destilācijas procesā izdalās amonjaks, CO2 un ūdens tvaiki, kas savā starpā reaģē. Asās amonjaka smakas dēļ šo vielu dēvēja arī par ožamo sāli.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst, oglekļa dioksīdam reaģējot ar amonjaka ūdens šķīdumu. Var iegūt arī, savā starpā reaģējot amonjakam, CO2 un ūdens tvaikiem (reakcijas produkts strauji jāatdzesē).

Amonija karbonāts veidojas amonija sulfāta reakcijā ar kalcija karbonātu[3]:

(NH4)2SO4 + CaCO3 → (NH4)2CO3 + CaSO4

Noteiktos apstākļos šī reakcija var noritēt pretējā virzienā.

Tehniskais amonija karbonāts jeb brieža raga sāls mēdz saturēt arī amonija hidrogēnkarbonātu NH4HCO3 un amonija karbaminātu NH4COONH2 (karbamināti jeb karbamāti ir karbamīnskābes NH2−COOH sāļi; karbamīnskābi var uzskatīt par ogļskābi, kurai viena −OH grupa aizvietota ar aminogrupu −NH2). Amonija karbaminātam reaģējot ar ūdeni, apgriezeniski veidojas amonija karbonāts:

NH4COONH2 + H2O ⇄ (NH4)2CO3

CO2 un NH3 ūdens šķīdumos var veidoties arī amonija seskvikarbonāts (NH4)2CO3·2NH4HCO3·H2O.[4] Visas minētās vielas ir samērā līdzīgas pēc īpašībām un var tikt izmantotas vienādi.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amonija karbonāts ir visai nestabils kā cietā veidā, tā arī šķīdumā. Jau istabas temperatūrā lēnām atšķeļ amonjaku, veidojot amonija hidrogēnkarbonātu. Paaugstinātā temperatūrā ātri sadalās par amonjaku, ogļskābo gāzi un ūdeni:

(NH4)2CO3 → CO2 + 2NH3 + H2O

Ūdens šķīdumos hidrolizējas:

(NH4)2CO3 + H2O ⇄ NH4OH + NH4HCO3

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā amonija karbonāts jau pie 58 °C sadalās, veidojot lielu daudzumu gāzu, to, tāpat kā maizes raugu vai cepamo pulveri, pārtikas rūpniecībā izmanto kā mīklas irdinātāju (pārtikas piedeva E503). Lieto arī kā vīna rūgšanas paātrinātāju.

Var izmantot amonija sulfāta iegūšanai no ģipša, kā arī par reaģentu citu amonija sāļu iegūšanai un rūpniecisko gāzu attīrīšanai no sērūdeņraža un sērorganiskajiem savienojumiem. Ar amonija karbonāta palīdzību var atdalīt magnija sāļus no kālija sāļiem, iegūstot tos no jūras ūdens (magnija karbonāts atšķirībā no kālija karbonāta ir mazšķīstošs). To lieto arī par ugunsdzēsības sastāvu komponentu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Справочник химика. Том II. Основные свойства неорганических и органических соединеный. Л.,"Химия", 1971, 27. lpp. (krieviski)
  2. Merck's Warenlexikon Arhivēts 2015. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, 661. lpp. (krieviski)
  4. Химическая энциклопедия. Том 1. М., "Советская энциклопедия", 1988, 153. lpp. (krieviski)