Amsterdama

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Nīderlandē. Par citām jēdziena Amsterdama nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Amsterdama
Amsterdam
—  valsts galvaspilsēta  —
AmsterdamLuchtfotoBmz.jpg
Flag of Amsterdama
Karogs
Amsterdama
Ģerbonis
Amsterdama
Red pog.png
Amsterdama
Koordinātas: 52°22′23″N 4°53′32″E / 52.37306°N 4.89222°E / 52.37306; 4.89222Koordinātas: 52°22′23″N 4°53′32″E / 52.37306°N 4.89222°E / 52.37306; 4.89222
Valsts Karogs: Nīderlande Nīderlande
Province Ziemeļholande
Administrācija
 - Mērs Eberhards van der Lāns
Platība
 - valsts galvaspilsēta 219 km²
 - Sauszeme 166 km²
 - Ūdens 53 km²
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 - valsts galvaspilsēta 767 849
 - blīvums 3 506/km²
 - admin. rob. 1 211 503
 - aglomerācijā 2 158 372
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 1011–1109
Tālruņu kods 020
Mājaslapa: amsterdam.nl

Amsterdama (nīderlandiešu: Amsterdam) ir pilsēta Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā. Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas Hāgā. Amsterdama arī nav Ziemeļholandes galvaspilsēta (tā ir Hārlema). Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz Roterdamas) Nīderlandes osta. Amsterdamā notika 1928. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par "Ziemeļu Venēciju".

Pilsētā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji:

  • Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta (9 gleznas), Vermēra (4 gleznas) un Halsa darbiem
  • Van Goga muzejs (Van Gogh Museum)
  • Rembranta muzejmāja (Rembrandthuis)
  • Stedelijk Museum - modernās mākslas muzejs
  • Annas Frankas muzejmāja (Anne Frankhuis)

Amsterdama ir pazīstam ar savu koncertzāli Concertgebouw, un tās pasaulslaveno orķestri Koninklijk Concertgebouworkest, kuras diriģents kopš 2004. gada ir Mariss Jansons.

Pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā atrodas arī daudzi Coffeeshop - marihuānas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos Amsterdama pieminēta no 1275. gada kā zvejnieku apmetne. Pilsētas tiesības kopš 1300. vai 1301. gada. Pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Hanzu. Pēc Astoņdesmitgadu kara, kad Nīderlande ieguva neatkarību no Spānijas, pilsēta strauji uzplauka, jo tā bija ļoti toleranta pret dažādiem bēgļiem, tāpēc pieņēma ebrejus no Spānijas un Portugāles, tirgotājus no Antverpenes (tā bija palikusi Spānijas sastāvā), hugenotus.

17. gadsimtā tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu". Amsterdama kļuva bagāta tirgojoties ar Ziemeļameriku, Āfriku, Brazīliju un Indonēziju.

18. gadsimtā Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās Lielbritānija. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja Napoleona karu laikā, kas Lielbritānija realizēja kontinentālo blokādi. Līdz ar industriālo revolūciju Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar Reinu.

1. pasaules kara laikā Nīderlande bija neitrāla. Amsterdamā notika nemieri sakarā ar pārtikas trūkumu pilsētā.

2. pasaules karā 1940. gada 10. maijā pilsētu ieņēma vācu karaspēks.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amsterdamā dzimuši:

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]