Amsterdama (sala)

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Amsterdamas sala)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par salu Indijas okeānā. Par citām jēdziena Amsterdama nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Amsterdama
Île Amsterdam
Amsterdama
Orange pog.svg
Amsterdama
Ģeogrāfija
Izvietojums Indijas okeāns
Koordinātas 37°50′0″S 77°31′0″E / -37.83333, 77.51667
Platība 58 km²
Garums 9,8 km
Platums 7,1 km
Augstākais kalns Divē k.
881 m
Administrācija
Karogs: Francija Francija
Aizjūras teritorija Valsts karogs: Francijas Dienvidjūru un Antarktikas ZemesFrancijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Distrikts Amsterdama un Sentpola
Lielākā pilsēta Martēndevivjē
Demogrāfija
Iedzīvotāji 20
Blīvums 0,35/km²

Amsterdama (franču: Île Amsterdam), saukta arī par Jauno Amsterdamu (nīderlandiešu: Nieuw Amsterdam), ir Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm piederoša vulkāniska sala Indijas okeāna dienvidos. Salā nav patstāvīgo iedzīvotāju, bet kopš 1981. gada darbojas pētniecības stacija Martēndevivjē.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martēndevivjē pētniecības stacija ar Dimā krāteri fonā

Amsterdamas sala ir aktīvs vulkāns, kura pēdējās aktivitātes novērotas 1792. gadā. Salas rietumu piekrasti veido ap 300 m augsta krauja. Salā valda mērens okeānisks klimats ar vidējo gaisa temperatūru 13 °C, nokrišņu daudzumu 1100 mm, valdošiem rietumu vējiem un augstu mitrumu.

Salā mīt vairākas jūrasputnu, pingvīnu un airkāju sugas: subantarktiskais kotiks (Arctocephalus tropicalis) un dienvidu jūraszilonis (Mirounga leonina), kā arī endēmais Amsterdamas albatross, kas ligzdo tikai Turbjēra plato. Salā mīt arī savvaļas govis, kas ir kādreiz ievesto mājlopu pēcteči. Viens no dominējošajiem kokiem ir Phylica arborea, kas sastopams arī citās subantarktiskajās salās (arī vairāku tūkstošu kilometru attālajās Tristana da Kuņas salās).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu 1522. gada 18. martā atklāja spāņu jūrasbraucējs Huans Sebastians Elkani savā pirmajā ceļojumā apkārt pasaulei, bet netika piešķīris salai vārdu.

1633. gadā holandiešu kapteinis Antonio Van Dīmens nosauca salu sava kuģa vārdā par Jauno Amsterdamu.

1870-1871. gadā un 1928-1931. gadā bija divi salas kolonizācijas mēģinājumi, bet abi beidzās neveiksmīgi.

Kopš 1949. gada salā darbojas zinātniski pētnieciska stacija. Iesākumā stacija saucās Kampertīna (Camp Heurtin), pēc tam — Larošgodona (La Roche Godon). 1961. gadā stacija tika pārnesta jaunā vietā un nosaukta par Martēndevivjē.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]