Amsterdama (sala)
- Šis raksts ir par salu Indijas okeānā. Par citām jēdziena Amsterdama nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Amsterdama | |
|---|---|
| Île Amsterdam | |
 | |
  Amsterdama | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Indijas okeāns |
| Koordinātas | 37°50′0″S 77°31′0″E / 37.83333°S 77.51667°EKoordinātas: 37°50′0″S 77°31′0″E / 37.83333°S 77.51667°E |
| Platība | 58 km² |
| Garums | 9,8 km |
| Platums | 7,1 km |
| Augstākais kalns |
Divē k. 881 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Francija | |
| Aizjūras teritorija |
 Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes |
| Distrikts | Amsterdama un Sentpola |
| Lielākā pilsēta | Martēndevivjē |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 20 |
| Blīvums | 0,35/km² |
 Amsterdama Vikikrātuvē | |
Amsterdama (franču: Île Amsterdam), saukta arī par Jauno Amsterdamu (nīderlandiešu: Nieuw Amsterdam), ir Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm piederoša vulkāniska sala Indijas okeāna dienvidos. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, bet kopš 1981. gada darbojas pētniecības stacija Martēndevivjē.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amsterdamas sala ir aktīvs vulkāns, kura pēdējās aktivitātes novērotas 1792. gadā. Salas rietumu piekrasti veido ap 300 m augsta krauja. Salā valda mērens okeānisks klimats ar vidējo gaisa temperatūru 13 °C, nokrišņu daudzumu 1100 mm, valdošiem rietumu vējiem un augstu mitrumu.
Salā mīt vairākas jūrasputnu, pingvīnu un airkāju sugas: subantarktiskais kotiks (Arctocephalus tropicalis) un dienvidu jūraszilonis (Mirounga leonina), kā arī endēmais Amsterdamas albatross, kas ligzdo tikai Turbjēra plato. Salā mīt arī savvaļas govis, kas ir kādreiz ievesto mājlopu pēcteči. Viens no dominējošajiem kokiem ir Phylica arborea, kas sastopams arī citās subantarktiskajās salās (arī vairāku tūkstošu kilometru attālajās Tristana da Kuņas salās).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salu 1522. gada 18. martā atklāja spāņu jūrasbraucējs Huans Sebastians Elkani savā pirmajā ceļojumā apkārt pasaulei, bet netika piešķīris salai vārdu.
1633. gadā holandiešu kapteinis Antonio Van Dīmens nosauca salu sava kuģa vārdā par Jauno Amsterdamu.
1870-1871. gadā un 1928-1931. gadā bija divi salas kolonizācijas mēģinājumi, bet abi beidzās neveiksmīgi.
Kopš 1949. gada salā darbojas zinātniski pētnieciska stacija. Iesākumā stacija saucās Kampertīna (Camp Heurtin), pēc tam — Larošgodona (La Roche Godon). 1961. gadā stacija tika pārnesta jaunā vietā un nosaukta par Martēndevivjē.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amsterdamas sala.- Amsterdamas un Sentpolas fotogrāfijas
- Amsterdamas tūrisma vizīte
- www.discoverfrance.net
- «Amsterdamas sala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-04-22. Skatīts: 2008-04-26.
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
.svg){kind=small}
|