Anīkšči

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anīkšči
Skats uz Anīkšķiem
Skats uz Anīkšķiem
Ģerbonis: Anīkšči
Ģerbonis
Anīkšči
Red pog.png
Anīkšči
Koordinātas: 55°31′30″N 25°06′20″E / 55.52500°N 25.10556°E / 55.52500; 25.10556Koordinātas: 55°31′30″N 25°06′20″E / 55.52500°N 25.10556°E / 55.52500; 25.10556
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Anīkšču rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības 1792
Augstums vjl 75 m
Iedzīvotāji (2010)
 - kopā 11 620
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)

Anīkšči (lietuviešu: Anykščiai ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no Utenas. pašvaldības, seņūnijas, draudzes centrs, reģionāla parka direkcijas vieta. Pilsēta atrodas pie Šventojas un Anīkštas upju satekas. Šventoja caur Anīkščiem tek no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, pilsētas centrā uz Šventojas ir aizsprosts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc arheoloģiskiem atradumiem pirmie iedzīvotāji Anīkšču apkārtnē jau bijuši 9000 m. p. m. ē. Pie pilsētas atrodas Šeimīnišķēļu pilskalns, viena no visiespējamākajām vietām, kur atradusies Mindauga galvaspilsēta Voruta. Anīkšči pirmoreiz rakstos pieminēti 1440. gadā, kā dižkunigaiša muiža — tajā gadā Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs IV Anīkšču muižu atļāva pārvaldīt Radzivilam. No 1442. līdz 1452. gadam uzcelta pirmā Anīkšču koka baznīca. 15 gadsimta otrajā pusē minēts Anīkšču miests, vēlāk pagasts. 1507. gadā noskaidrotas baznīckunga zemes robežas. 1516. gadā muiža ar miestu ieķīlāta Nikolajam Radzivilam. 1545. gadā notika Anīkšču pagasta zemnieku nemieri. 1566. gadā miestā izcēlies ugunsgrēks, nodega baznīca, kas nekavējoties bija atjaunota. 1671. gadā Anīkšču baznīca nodega vēlreiz (atjaunota līdz 1677. gadam). No 1757. līdz 1768. gadam, ar mācītāju Jona Dominika Lopaciņska (no 1762. gada — Žemaitijas bīskaps) un Tadeša Milašam atbalstu, uzcelta vientorņa mūra baznīca. 1792. gada 17. janvārī karalis Staņislavs Poņatovskis piešķīra Anīkšķiem pilsētas tiesības (1795. gadā pēc Polijas dalīšanas, kad Anīkščus līdz ar Lietuvu iekļāva Krievijas sastāvā, tiesības bija atceltas) un ģerboni. Ģerbonī bija attēlots Anīkščos uzcelts tilts, izrotāts ar tiltu aizbildņa un sargātāja no ūdens nelaimēm Sv. Jana Nepomuka skulptūru.

19. gadsimta pirmajā pusē, miestam strauji augot, šeit bija mūra baznīca ar zvanu torni, divas sinagogas. Apspiežot 1831. gada sacelšanos, miestu iekļāva Krievijas impērijas valsts īpašumā. 1863. gada sacelšanās laikā šeit darbojās ieroču darbnīca. 1902. gadā uzcelta hidroelektrostacija, 1909. gadā vecās baznīcas vietā uzcelta liela neogotiska baznīca, kas mūsdienās ir augstākā baznīca Lietuvā.

No 1929. gada darbojas Anīkšķos darbojas vīna ražotne. 1941. gadā vācieši iznīcināja apmēram 1500 iedzīvotāji (vairums no tiem - ebreji). No 1950. gada Anīkšči ir rajona centrs. 1970. gadā tika mēģināts atjaunot Anīkšču ģerboni, Sv. Janu Nepomuku nomainot uz meiteni, kura labajā rokā tur ūdensrozi, bet kreisajā — atvērtu grāmatu. 1992. gada 4. novembrī apstiprināts jaunais pilsētas ģerbonis. 2006. gadā pilsētai pievienoti vairāki ciemi.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anīkšči ir dzejnieka Antana Baranauska (Antanas Baranauskas, 1837-1902) un peldētāja Giedra Titeņa (Giedrus Titenis, 1989) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]